Latvijas Universit?te
Ekonomikas un vad?bas fakult?te
Finansu instit?ts

Kursa darbs

studiju kurs?: Apdro?in??ana

Apdro?in??anas b?t?ba, nepiecie?am?ba un pied?v?t?s iesp?jas.

R?ga 2000

Saturs

Ievads
1.Kravu apdro?in??ana
2.Muitas nodevu un nodok?u apmaksas apdro?in??ana
3.Za?? karte
4.Automa??nas apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem
5.Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem autotransport?
6. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana
7.?pa?uma apdro?in??ana
7.1. Priv?t personu ?pa?uma apdro?in??ana
8. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana
9. Celtniec?bas risku apdro?in??ana
10. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana
11. P?rapdro?in??ana
Secin?jumi un priek?likumi
Izmantot?s literat?ras un avotu saraksts

Ievads

Apdro?in??ana, t?pat k? jebkur? cits uz??m?jdarb?bas veids pak?auts
tirgus pamatlikumam — piepras?jums nosaka pied?v?jumu. T?dej?di pats
apdro?in??anas bizness atkar?gs no sabiedr?bas maks?tsp?jas l?me?a un no
uztic??an?s apdro?in??anas sabiedr?b?m. Atsevi??u firmu neveiksm?g?
finansi?l? darb?ba, piem?ram, “Polise”, negat?vi iespaidoja apdro?in??anas
sf?ras att?st?bu. Un tom?r, apdro?in??anas biznesam ir liela loma Latvijas
tirgus ekonomik? un tas att?stas ?oti strauji. Apdro?in??anas pr?miju
apm?rs ir audzis, k? ar? audzis ir nosl?gto l?gumu skaits.
Ir ?oti svar?gi pan?kt to, lai sabiedr?ba saprastu ka apdro?in??anas
bizness da??ji nosaka sabiedr?bas stabilit?ti un tas ir atkar?gs ne tikai
no iedz?vot?ju maks?tsp?jas, bet ar? no likumdo?anas un kontrol?jo?o
strukt?ru darba. Pie mums, diem??l, daudzi likumi tiek pie?emti ar
nov?lo?anos. Piem?ram, likuma “Par valsts apdro?in??anas uzraudz?bas
inspekciju” projekts bija sagatavots jau 1993.gad?, bet ministru kabinets
to pie??ma aptuveni tr?s gadus v?l?k.
Apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?to pakalpojumu kl?sts aug no gada uz
gadu un klientiem tiek pied?v?tas visda??d?k?s iesp?jas, visda??d?kaj?s
jom?s.
Kursa darba m?r?is ir izp?t?t, k?das iesp?jas sabiedr?bai pied?v?
apdro?in??anas tirgus, un k?da var b?t apdro?in??anas noz?me cilv?ka dz?v?.
Lai sasniegtu izvirz?to m?r?i, autors ir izvirz?jis sekojo?us
uzdevumus:
1) Pamatojoties uz pieejamo literat?ru izp?t?t apdro?in??anas noz?mi;
2) Izp?t?t da??du apdro?in??anas nozaru pied?v?t?s iesp?jas gan juridisk?m,
gan fizisk?m person?m;
3) Izstr?d?t priek?likumus.
Darba apjoma ierobe?ojuma d?? nav iesp?jams izp?t?t visas
apdro?in??anas pied?v?t?s iesp?jas, t?d?? tiks p?t?ti atsevi??i
apdro?in??anas veidi, kuri ir atlas?ti p?c autora izv?les.

1.Kravu apdro?in??ana.

Ikvienas kravas p?rvad?jums ir pak?auts da??diem riskiem, t?p?c kravas
nos?t?t?js vai sa??m?js ir ieinteres?ts, lai vi?a pre?u krava t?s
transport??anas laik? tiktu saglab?ta bez boj?jumiem vai zudumiem.
Iesp?jamos zaud?jumus var samazin?t, kravas apdro?inot, ta?u nepiecie?ams
izv?l?ties dro?u sadarb?bas partneri – apdro?in??anas sabiedr?bu.
Konsult?jot apdro?in??anas jaut?jumos Apdro?in??anas sabiedr?bai ne tikai
j?garant? kompens?cijas sa?em?ana kravas boj?jumu vai zaud?juma gad?jum?,
bet ar? j?pal?dz klientam t? biznes?. Sabiedr?ba sniedz inform?ciju, k?
uzlabot kravas transport??anas apst?k?us, k? samazin?t risku iesp?jam?bu un
k? pareizi veikt dokumentu noform??anu, iest?joties apdro?in??anas
gad?jumam. Savlaic?gi uzs?kot kravas apdro?in??anas jaut?jumu risin??anu,
iesp?jams nosl?gt abpus?ji izdev?gu un veiksm?gu apdro?in??anas l?gumu.
L?gums r?p?gi j?sagatavo Lai var?tu nosl?gt kravu apdro?in??anas l?gumu,
klientiem ir j?sagatavo sekojo?i dokumenti:
• pirk?anas p?rdo?anas l?gumu;
• kravas transport??anas pavadz?mi – konosamentu, CMR u.c. (taj?
nor?d?ts transporta l?dzeklis un kravas sast?vs);
• r??inu, kur? nor?d?ta kravas v?rt?ba;
• uz??muma re?istr?cijas apliec?bu (juridisk?m person?m) vai pasi
(fizisk?m person?m).
?oti svar?ga ir vieno?an?s ar klientu par to, k?di riski tiek segti,
jo tas ab?m l?gumsl?dz?j?m pus?m pal?dz izvair?ties no nevajadz?giem
p?rpratumiem. Risks j?nov?rt? prec?zi un piln?gi Tikpat saprotama ir ar?
nepiecie?am?ba sabiedr?bai ieg?t p?c iesp?jas vair?k inform?cijas par
apdro?in?to kravu, kura pal?dz prec?z?k nov?rt?t risku. V?lams iesniegt
??du inform?ciju un dokumentus:
• krav? ietilpsto?o pre?u veidus, to iesai?ojumu, daudzumu un svaru;
• k? krava tiks novietota transporta l?dzekl?, piem?ram, ku?? – uz
kl?ja vai tilpn?, k? to nostiprina;
• ku?a nosaukumu, ja iesp?jams – t? b?v??anas gadu, karogu utt. (ja
kravu p?rvad? ar ku?i);
• kravas iekrau?anas, p?rkrau?anas un izkrau?anas vietas (ostas,
pils?tas u.tml.);
• zi?as par kravas v?rt?bu.
Iesaka lab?ko risin?jumu Apdro?in?mos riskus nosac?ti var?tu iedal?t
div?s grup?s, un, pamatojoties uz klienta sniegto inform?ciju,
apdro?in??anas sabiedr?bas kravu apdro?in??anas speci?listi pal?dz
izv?l?ties katram p?rvad?jumam atbilsto??ko apdro?in??anas variantu.
Vienk?r??kais variants aptver kravas apdro?in??anu transporta l?dzek?u
av?riju gad?jumiem, bet visu risku apdro?in??ana papildus v?l ietver
z?dz?bas, ?dens iedarb?bu uz kravu un t?s noskalo?anu no ku?a kl?ja, kravas
boj?jumus, to iekraujot vai izkraujot, dabas katastrofas un citus riskus.
Lielas un d?rgas kravas, kuras tiek apdro?in?tas par iev?rojam?m summ?m,
noteikti papildus v?lreiz tiek p?rapdro?in?tas Anglijas, V?cijas vai
?veices apdro?in??anas komp?nij?s. P?rapdro?in??ana ?auj iev?rojami dro??k
justies ne tikai apdro?in?t?jam, bet ar? klientam. Izmanto starptautiskus
noteikumus Apdro?inot kravu p?rvad?jumus, daudzas apdro?in??anas
sabiedr?bas str?d? p?c citu valstu noteikumiem, piem?ram, sabiedr?ba BALTA
str?d? p?c Londonas Apdro?in?t?ju Instit?ta noteikumiem (Institute Cargo
Clauses), k? ar? p?c sabiedr?bas pa?as izstr?d?tajiem divu veidu kravu
apdro?in??anas noteikumiem. Londonas noteikumus izmanto galvenok?rt kravu
p?rvad?jumu apdro?in??an? starpvalstu tirdzniec?b?, un apdro?in??anas
polise tiek noform?ta ang?u valod?, sabiedr?bas izstr?d?tos pielieto
p?rvad?jumos pa Latviju, Baltijas valst?m, Baltkrieviju, Ukrainu un
Krievijas Eiropas da?u. Apdro?in??anas tarifus nosaka attiec?g? riska
izv?rt?jums un p?rapdro?in??ana. Augsta riska pak?pe ir alkohola un tabakas
izstr?d?jumu kravu p?rvad?jumiem uz Krieviju, k? ar? ku?u reisiem uz ?friku
un Dienvidameriku (attiec?b? uz z?dz?bas riskiem). Svar?ga loma starpvalstu
kravu apdro?in??an? ir starptautiskajiem tirdzniec?bas noteikumiem
INCOTERMS, kuri reglament? p?rdev?ja un pirc?ja attiec?bas un nor?da, kuram
no vi?iem ir j?apdro?ina krava, un tas ir j?iev?ro, sl?dzot kravu
apdro?in??anas l?gumus. Izdev?gi noteikumi p?rvad?jumiem Latvij? P?c
pasaules praksei atbilsto?iem apdro?in??anas principiem darbojas
sabiedr?bas izstr?d?tie noteikumi Preces ce??, kuri atvieglo kravu
p?rvad?jumu apdro?in??anu Latvijas teritorij?. Noteikumi paredz, ka
sabiedr?ba uz noteiktu laika posmu (m?nesi, pusgadu, gadu utt.) ar klientu
nosl?dz l?gumu, kur?, balstoties uz savstarp?jo uztic?bu, dokument?la
atskaite praktiski nenotiek. Polisi noform? p?c klienta sniegt?s
inform?cijas par to, k?da var?tu b?t p?rvad?jamo pre?u vid?j? v?rt?ba
vienai kravai un ar? kravu kopapjoms un to ?emot v?r?, tiek apr??in?ta
apdro?in??anas pr?mija (maks?jums par apdro?in??anu). Iesp?jama papildus
apdro?in??ana Saska?? ar noteikumiem Preces ce?? sabiedr?ba atl?dzina
zaud?jumus kravas da??jas vai piln?gas boj?ejas gad?jum? t?s
transport??anas laik?, ko izrais?jis: – ugunsgr?ks, eksplozija; – v?tra,
zibens sp?riens; – transporta l?dzek?a av?rija. Kravu var apdro?in?t
papildus – z?dz?bas un laup??anas gad?jumam, boj?jumu gad?jumam pre?u
iekrau?anas un izkrau?anas laik? no automobi?a un citiem riskiem. Tas
notiek atsevi??i vienojoties un ierakstot to ?pa?os nosac?jumos polis?.
?aj? gad?jum? apdro?in?juma ??m?jam b?s j?iemaks? ar? papildus
apdro?in??anas pr?mija. Apdro?in??anas gad?jum? zaud?jumu summ? iek?auj
(nep?rsniedzot apdro?in?t?s kravas v?rt?bu) ar? sapr?t?gus izdevumus par
kravas gl?b?anas darbiem. Kravu apdro?in??ana kaimi?valst?s Otri
sabiedr?bas izstr?d?tie Kravas apdro?in??anas noteikumi paredz?ti
lieto?anai Latvij?, un polise tiek noform?ta latvie?u valod?, ta?u tos var
izmantot kravu p?rvad?jumu apdro?in??an? Lietuv?, Igaunij?, Baltkrievij?,
Ukrain? un Krievijas Eiropas da??. Saska?? ar ?iem noteikumiem
apdro?in?t?js atl?dzina zaud?jumus kravas da??jas vai piln?gas boj?ejas
gad?jum? transport??anas laik?, ko izrais?jis ugunsgr?ks, eksplozija,
v?tra, zibens sp?riens, ku?a uzskrie?ana s?klim, t? nogrim?ana, transporta
l?dzek?a av?rija u.c. Kravu var apdro?in?t ar? z?dz?bas un citas personas
prettiesiskas r?c?bas gad?jumam, speci?li par to vienojoties, ierakstot to
?pa?os nosac?jumos un samaks?jot papildu pr?miju. Visas pras?bas
(pretenzijas), kas izriet no apdro?in??anas l?guma un kas iesniegtas
Latvijas Republikas likumdo?an? paredz?tajos termi?os, izskata
apdro?in?t?js, k? ar? tiesa saska?? ar LR likumiem. Stabiliem un uzticamiem
klientiem – atv?rt? polise Klientiem, kuriem kravas j?nos?ta regul?ri,
sabiedr?ba pied?v? nosl?gt apdro?in??anas l?gumu uz noteiktu laika periodu(
praks? visbie??k uz gadu), t?d?j?di samazinot savus administr?cijas
izdevumus, atvieglojot atskai?u un nor??inu k?rt?bu, k? ar? iev?rojami
ietaupot abu pu?u laiku. Atv?rt? polise prasa ?pa?u apdro?in?t?ja un
klienta savstarp?ju uztic?bu, t?p?c ??du pakalpojumu sabiedr?bas klienti
var sa?emt tikai p?c ilgsto?as sadarb?bas. P?c apdro?in??anas l?guma –
atv?rt?s polises – nosl?g?anas, uz noteiktu laiku(m?nesi, pusgadu, gadu)
visas l?gum? nor?d?t?s kravas ?aj? laika posm? ir apdro?in?tas. Klients
sa?em apdro?in??anas sabiedr?bas veidlapas – kravu deklar?cijas, kuras
vi?am j?aizpilda n?ko?? m?ne?a s?kum?. Taj?s j?ieraksta inform?cija par
visiem notiku?ajiem kravu p?rvad?jumiem iepriek??j? m?nes?, kuri ir
apdro?in?ti saska?? ar ?o apdro?in??anas polisi. Aizpild?to kravu
deklar?ciju klients iesniedz sabiedr?b?, kur apr??ina p?c apdro?in??anas
polis? nor?d?t? tarifa kop?jo klienta apdro?in??anas pr?miju (maks?jumu par
apdro?in??anu) par iepriek??jo m?nesi. Sabiedr?ba pazi?o klientam ?o
maks?juma summu, un klientam t? j?samaks? l?dz noteikt? termi?a beig?m.
J?r?kojas atbilsto?i l?gumam Ja kravas p?rvad?juma laik? notiek kravas
boj?jums vai zaud?jums (iest?jas apdro?in??anas gad?jums), apdro?in?juma
??m?jam nekav?joties j?zi?o attiec?gaj?m valsts instit?cij?m: ce?u
policijai, ugunsdz?s?jiem, policijai, k? ar? j?pazi?o apdro?in?t?jam un
neatkar?gajiem kravu ekspertiem, kas nodarbojas ar starpgad?juma
izmekl??anu un dokument?ru noform??anu, k? ar? r?p?jas, lai vain?g? puse
atl?dzin?tu radu?os zaud?jumus. Apdro?in??anas ??m?jam nepiecie?ams veikt
ar? visus iesp?jamos pas?kumus kravas t?l?kas boj??anas vai nozag?anas
nov?r?anai. Kravas apdro?in??anas gad?juma izskat??anai apdro?in?juma
??m?jam apdro?in??anas sabiedr?bai j?iesniedz visa apdro?in??anas l?gum?
min?t? dokument?cija. J?m??ina samazin?t zaud?jumus Londonas Apdro?in?t?ju
Instit?ta noteikumiem atbilsto?ais pre?u glab?t?ja pien?kumu pants Bailee
Clause nosaka, ka apdro?in?juma ??m?ja vai vi?a a?entu pien?kums visos
gad?jumos ir veikt t?dus sapr?t?gus pas?kumus, kuru m?r?is ir nov?rst vai
samazin?t zaud?jumus, k? ar? nodro?in?t visu ties?bu realiz?ciju attiec?b?
uz p?rvad?t?jiem, uzglab?t?jiem vai k?du citu tre?o personu. Apdro?in?juma
??m?jam 1) j?piesaka pretenzija p?rvad?t?jiem, ostas dispe?eriem vai citiem
uzglab?t?jiem par jebkuru iztr?ksto?o iesai?ojuma vien?bu, izmantojot
noteiktu v?stules paraugu. 2)Sa?emot preces ap?aub?m? st?vokl?, nek?dos
apst?k?os neapstiprin?t (iz?emot rakstisku protestu), ka preces sa?emtas
bez jebk?diem iebildumiem.
3) Izmantojot p?rvad?jumos konteinerus, j?seko, lai konteinerus un to
plombas nekav?joties p?rbaud?tu atbild?ga amatpersona. Ja pieg?d?tais
konteiners ir boj?ts vai bez plomb?m, vai t?s boj?tas, sav?d?kas, nek?
nor?d?ts p?rvad?juma dokumentos, attiec?gi j?noform? kravas pie?em?ana.
Visas boj?t?s un neatbilsto??s plombas j?saglab? turpm?kai p?rbaudei.
4)Ja ir redzami jebk?di boj?jumi vai zudumi, nekav?joties j?pieprasa
p?rvad?t?jiem vai pre?u glab?t?jiem kravas apskate un j?iesniedz pretenzija
p?rvad?t?jiem vai pre?u glab?t?jiem par jebkuru ??d? apskat? konstat?to
zaud?jumu vai boj?jumu.
5)Par boj?jumiem vai zudumiem, kuri nav biju?i redzami pre?u
sa?em?anas laik?, rakstiski j?pazi?o p?rvad?t?jiem vai pre?u glab?t?jiem 3
dienu laik? p?c pre?u sa?em?anas.
Apdro?in?juma ??m?ja vai vi?a a?entu pien?kums ir ar? nodro?in?t
regresa ties?bu saglab??anu pret p?rvad?t?ju vai jebkuru citu pusi, kura ir
atbild?ga par zudumiem vai boj?jumiem apdro?in?taj?m prec?m. J?iev?ro visi
noteikumi Pre?u sa??m?jiem un vi?u a?entiem b?tu v?lams iepaz?ties ar ostas
vad?bas izstr?d?tajiem noteikumiem pre?u izkrau?anas ost?. Pretenziju
iesnieg?anas gad?jum? pret p?rvad?t?jiem un cit?m person?m atbilsto?i
p?rvad??anas noteikumiem nedr?kst piem?rot pras?bu noilguma termi?u. Ja
pretenziju vai jebkurus p?rvad?t?ju piepras?tos dokumentus nevar sa?emt
noteiktaj? laika period?, p?rvad?t?ji j?l?dz to pagarin?t, bet, ja vi?i
nev?las to dar?t, j?zi?o apdro?in??anas sabiedr?bai un j?vienojas par
turpm?ko r?c?bu. Atl?dz?bas sa?em?ana Klientam j?r??in?s ar to, ka tikai
?oti retos gad?jumos apdro?in??anas atl?dz?bu iesp?jams sa?emt uzreiz p?c
apdro?in??anas gad?juma. Parasti t? tiek izmaks?ta p?c apdro?in??anas
gad?juma konstat?cijas, un visu polis? paredz?to dokumentu sa?em?anas
(iesniegums, ofici?las iest?des izzi?a par notiku?o ar kravu, citi papildus
dokumenti par kravu, ar? neatkar?go kravas ekspertu ofici?ls zi?ojums). Ja
pras?bas izskat??anas laik? apdro?in?t?jiem vai vi?u a?entiem ir
neskaidr?bas par regresa ties?bu p?r?em?anu pret p?rvad?t?jiem, pre?u
glab?t?jiem u.c. person?m, tad apdro?in?t?ji var piepras?t apdro?in?juma
??m?ju vai vi?a a?entus parakst?t cesijas veidlapu.

2. Muitas nodevu un nodok?u apmaksas apdro?in??ana.

Tas ir oblig?ts visiem kravu p?rvad?t?jiem, kuri ieved preces Lietuvas
Republik? vai veic tranz?ta p?rvad?jumus caur Lietuvas teritoriju.
Apdro?in?tais objekts ir muitas proced?ru izpild??ana likum? noteiktaj?
k?rt?b?, apmaks?jot visus noteiktos nodok?us un muitas nodevas. ??
apdro?in??ana ir sp?k? pre?u tranz?ta gad?jum?, pre?u ?slaic?gas ieve?anas
un izve?anas gad?jum?, preces ?slaic?gi ievedot vai izvedot p?rstr?des
nol?k?, glab?jot t?s muitas noliktav?, k? ar? pre?u eksportam.
Apdro?in?juma summa ir ne augst?ka par atbilsto?o nodok?u un muitas nodevu
apjomu un to izmaks? Lietuvas Republikas Muitas departamentam saska?? ar
apdro?in??anas gad?jum? uzr?d?tajiem dokumentiem. Gad?jum?, ja
apdro?in?juma ??m?js nav nomaks?jis nepiecie?amo summu vai nomaks?jis tikai
da?u no t?s, apdro?in??anas sabiedr?ba segs atliku?o da?u. Tarifa likme
muitas nodevu un nodok?u apmaksas apdro?in??anai ir l?dz 5% no muitas
nodevas apjoma.

3. Za?? karte.

Za?? karte – braucieniem uz ?rzem?m. Za?? karte ir motoriz?t?
transporta l?dzek?a vad?t?ja civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anas
polise. T? ir vad?t?ja atbild?bas apdro?in??ana par citai personai vai t?s
mantai nodar?to kait?jumu. Za?? karte ir sp?k? valst?s, kas pievienoju??s
Za??s kartes konvencijai. Ja Za??s kartes ?pa?nieks ir izrais?jis satiksmes
negad?jumu k?d? no konvencijas valst?m (iz?emot savu m?tnes zemi), tad vi?a
viet? kompens?ciju satiksmes negad?jum? cietu?ajai pusei maks?
apdro?in?t?js. Kompens?cijas veidu un apm?ru regul? t?s valsts likumdo?ana,
kur? noticis satiksmes negad?jums, daudz?s valst?s apdro?in?t?ja
izmaks?jam?s atl?dz?bas apm?rs nav ierobe?ots. Za?? karte nedod ties?bas
t?s ?pa?niekam sa?emt kompens?ciju par sava motoriz?t? transporta l?dzek?a
remonta izdevumiem, t?p?c ieteicams papildus apdro?in?t ar? to transporta
l?dzekli, ar kuru Za??s kartes ?pa?nieks izbrauc uz ?rzem?m. Za?o karti var
ieg?d?ties laika periodam no 15 dien?m l?dz 1 gadam: Eiropas valst?m
kopum?, k? ar? atsevi??i Polijai.

4. Automa??nas apdro?in??ana boj?juma gad?jumam.

Automa??nas boj?jumu gad?jumam apdro?in??anas sabiedr?ba BALTA pied?v?
divus apdro?in??anas pamatveidus. Viens ir izdev?g?ks jaun?m un d?rg?m
automa??n?m, otrs vair?k piem?rots lietotu automa??nu apdro?in??anai.
Automa??nu apdro?in??ana vis? pasaul? ir ?oti riskants apdro?in??anas
veids. Latvij? riska faktoriem j?pieskaita ar? slikt? ce?u kvalit?te un
autovad?t?ju zemais kult?ras l?menis. Nav nosl?pums, ka Latvij? da?u marku
un mode?u automa??n?m ir palielin?ts risks b?t nozagt?m vai iek??t
satiksmes negad?jum?. Lietotas automa??nas nov?rt? kop?gi Apdro?in??anas
noteikumi lietot?m automa??n?m paredz proporcion?lo atl?dz?bu, kas
pamatojas uz vieno?anos starp apdro?in?juma ??m?ju un apdro?in??anas
sabiedr?bu par apdro?in?juma summas izv?li. ?aj? gad?jum? katrai
automa??nas deta?ai ir zin?ms ?patsvars apdro?in?juma summ?, un klients
pats var noteikt ?o saska?ot?s summas apm?ru, lai iesp?jam?s av?rijas
gad?jum? ieg?tu sev v?lamo atl?dz?bu naud?. Par apdro?in?juma summas
lielumu abas puses vienojas, ?emot v?r? da??dus automa??nu katalogus,
cenr??us un visp?r?jo tirgus konjunkt?ru. Apdro?inot vienu automa??nu,
apdro?in??anas polise klientam var tikt izrakst?ta uz vietas un l?gums
uzreiz st?jas sp?k?. Nosl?dzot liel?ku l?gumu, piem?ram, ar juridisku
personu, nepiecie?ams r?p?g?ks sagatavo?anas darbs. Vid?j? tarifu likme
vieglo automa??nu apdro?in??anai boj?jumu gad?jum? ir apm?ram 2,5%–6% no
apdro?in?juma summas, kravas automa??n?m t? ir 2%–5%. Atl?dz?ba atbilsto?i
re?lajiem zaud?jumiem Otrs apdro?in??anas veids boj?jumu gad?jum? paredz
atl?dz?bu atbilsto?i re?lajiem zaud?jumiem, apmaks?jot remontu attiec?g?s
automa??nas markas d?lera servisa t?kl? vai cit? autoservis?, ja par to
pan?kta attiec?ga vieno?an?s starp klientu un apdro?in??anas sabiedr?bu.
Jebkur? gad?jum? sabiedr?bai noteico?ais faktors ir teicama remonta
kvalit?te un jebkura autodarbn?ca to nodro?in?t nevar. Ja klients v?las,
iesp?jama atl?dz?bas sa?em?ana naud? atbilsto?i neatkar?gas ekspertu firmas
kalkul?cijas aktam. V?rt? eksperti Jaun?ku vai d?rg?ku automa??nu v?rt?bu
sabiedr?ba nosaka p?c pirk?anas — p?rdo?anas dokumentiem vai ar? izmanto
neatkar?gas ekspertu firmas v?rt?jumu, ta?u jebkur? gad?jum? nov?rt?jumam
j?b?t pie?emamam ab?m pus?m. Atkar?b? no automa??nas v?rt?bas,
apdro?in??anas sabiedr?ba nosaka apdro?in?juma summu un iesaka, pret k?diem
riskiem to b?tu v?lams apdro?in?t. Automa??na tiek apskat?ta — vai nav
iepriek??ji boj?jumi, sal?dzin?ti numuri, p?rbaud?ta signaliz?cijas esam?ba
utt. Ekspertu firma nav saist?ta ar k?du no apdro?in??anas sabiedr?b?m vai
autotirgot?jiem, t?p?c var nov?rt?t automa??nu, ?emot v?r? vid?jos
statistiskos datus par noveco?anos u.c. faktorus. Eksperti veic ar?
boj?jumu nov?rt??anu iesp?jam?s av?rijas gad?jum?, un prakse liecina, ka
apr??in?t? summa ir ?oti tuvu remonta izmaksai, k?da t? b?tu autoriz?taj?
servis?. Kontrol? remontdarbu gaitu Apdro?in??anas sabiedr?ba kontrol?
remontdarbu izpildi, jo vienm?r past?v iesp?ja, ka remontdarbu laik?
atkl?jas da??di sl?ptie defekti, kurus nevar redz?t pirm?s ekspertu
apskates laik? un kuri j?apmaks? papildus. Atkl?jot sl?ptos defektus,
remontdarbi tiek aptur?ti un izsaukts p?rst?vis no apdro?in??anas
sabiedr?bas, kura kl?tb?tn? defekti tiek iek?auti kalkul?cijas akt?.
Apdro?ina pret z?dz?b?m Komplekt? ar automa??nu apdro?in??anu boj?jumu
gad?jum? tiek pied?v?ta automa??nu apdro?in??ana to z?dz?bas gad?jum?.
Atkar?b? no automa??nas v?rt?bas var tikt piepras?ta da??das dro??bas
pak?pes pretaizbrauk?anas iek?rtu uzst?d??ana. To esam?ba var pazemin?t
apdro?in??anas tarifus. Vid?j? likme (av?rija un z?dz?ba) vieglo automa??nu
apdro?in??anai ir apm?ram 7,5% – 12 % no apdro?in?juma summas, kravas
automa??nu apdro?in??anas tarifi ir 4 – 7%. Par negad?jumu j?zi?o
nekav?joties Iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, par to j?pazi?o
attiec?gajai valsts instit?cijai — ce?u policijai, policijai vai
ugunsdz?s?jiem. Ja ce?u satiksmes negad?jum? nav cietu?i cilv?ki un nav
boj?ts cit?m person?m piedero?ais ?pa?ums, sabiedr?ba var pie?emt
pieteikumu apdro?in??anas gad?juma izskat??anai, negaidot ce?u policijas
izzi?u.

5. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?.

Vad?t?ja un pasa?ieru apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem paredz
atl?dz?bu izmaksu sakar? ar nelaimes gad?jumu — p?k??u, negaid?tu, no
apdro?in?t?s personas gribas neatkar?gu notikumu, kas apdro?in?tajai
personai rad?jis miesas boj?jumus br?d?, kad t? ir atradusies polis?
nor?d?taj? transporta l?dzekl?.
Apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? apdro?in??anu nelaimes gad?jumiem
un to rad?taj?m sek?m (apdro?in?t?s personas n?ve, ?erme?a locek?a zudums,
p?rejo?a darbnesp?ja utt.), ietverot nelaimes gad?juma rad?to medic?nisko
izdevumu apdro?in??anu.

Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties apdro?in?juma summas apm?ru, no kuras,
iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, saska?? ar atl?dz?bas noteik?anas
tabulu procentu?li tiks noteikta apdro?in??anas atl?dz?ba. Ja nelaimes
gad?juma sekas nav nor?d?tas atl?dz?bas noteik?anas tabul?, tad atl?dz?ba
tiek apr??in?ta p?c p?rejo?as piln?gas darbnesp?jas perioda ilguma, kuras
c?lonis ir nelaimes gad?jums.
Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties personu skaitu, kas tiks
apdro?in?ti nelaimes gad?jumam, konkr?t? transporta l?dzekl?. Apdro?in?juma
summu (maksim?lo atbild?bas apm?ru), no kuras procentu?li tiek apr??in?ta
apdro?in??anas atl?dz?ba, var izv?l?ties robe??s no 500Ls l?dz 25 000 Ls.
Apdro?in??anas pr?mija ir atkar?ga no klienta izv?l?t?s apdro?in?juma
summas (maksim?l? atbild?bas apm?ra), k? ar? no personu skaita, kuras tiek
apdro?in?tas.
* NELAIMES GAD?JUMS ?o noteikumu izpratn? noz?m? p?k??u, negaid?tu,
neparedz?tu, no apdro?in?t?s personas gribas neatkar?gu notikumu, kas rada
miesas boj?jumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts), kas var
komplic?ties ar satricin?jumu, me???jumu, l?zumu utt..

6. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana.

Dodoties ?rzemju ce?ojum?, ir izdev?gi apdro?in?t iesp?jamos izdevumus
par neatliekamiem medic?niskiem pakalpojumiem p?k??as saslim?anas vai
traumas rezult?t?, k? ar? izdevumus par repatri?ciju. Ce?ojumu medic?nisk?
apdro?in??ana ir oblig?ta, dodoties uz V?ciju, Franciju, Sp?niju,
Portug?li, Be??iju, N?derlandi un Luksemburgu. Apdro?in??ana sedz
sapr?t?gus nepl?notus izdevumus par viesn?cas numura apmaksu, gaisa
sanit?r? transporta ?ri, k? ar? izdevumus par mirst?go atlieku
transport??anu uz past?v?go dz?ves vietu. Par atbilsto?u papildus samaksu
ir iesp?jams apdro?in?ties akt?v?s atp?tas laik? – k?pjot kalnos, sl?pojot,
braucot ar velosip?du utt. Var ieteikt papildus apdro?in?ties nelaimes
gad?jumam, kad tiek atl?dzin?ts par palieko?u invalidit?ti. Apdro?in??anas
summa uz Eiropas valst?m ir 60 000 ASV dol?ru, bet uz ASV un Kan?du –
100 000 ASV dol?ru. Dodoties uz valst?m, kur ce?ojumu medic?nisk?
apdro?in??ana nav oblig?ta, ir iesp?jams ieg?d?ties polises par
apdro?in?juma summu 10 000 ASV dol?ru un 25 000 ASV dol?ru.

7. ?pa?uma apdro?in??ana.

Apdro?in?t ?pa?umu var gan t? ?pa?nieks, gan ?pa?nieka pilnvarota
persona, ta?u atl?dz?bas sa??m?js jebkur? gad?jum? var b?t tikai ?pa?nieks.
Apdro?in?juma summa nedr?kst p?rsniegt ?pa?uma v?rt?bu. Apdro?in??anas
l?gumu var nosl?gt tikai tad, ja tas ir izdev?gs ab?m l?gumsl?dz?j?m pus?m.
Sabiedr?bai uz?emoties atbild?bu ir j?zina, par k?du naudas summu t? ?o
atbild?bu uz?emas. Klientam savuk?rt ir j?zina, k?du atl?dz?bu vi?? sa?ems,
iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, t?p?c sabiedr?bas pien?kums ir
inform?t klientu, k?du apdro?in??anas produktu vi?? ir nopircis. Nenosaka
?pa?uma tirgus cenu ?kas atjauno?anas v?rt?bu parasti neiespaido ?kas
atra?an?s vieta un to nevar sal?dzin?t ar nekustam? ?pa?uma tirgus cenu. Ir
mald?gs uzskats, ka nelielu koka vasarn?cu pie j?ras var apdro?in?t par
liel?ku summu, nek? m?ra m?ju Latgal?, jo ?o vasarn?cu iesp?jams p?rdot
iev?rojami d?rg?k. Sabiedr?ba neapdro?ina gruntsgabalu, bet gan ?pa?umu,
kur? atrodas uz ?? gruntsgabala t? atjauno?anas v?rt?b?. Ja apdro?in?tais
objekts aiziet boj?, tad, sa?emot atl?dz?bu, to var?s atjaunot t?d?
st?vokl?, k?d? tas bija pirms nelaimes. Parasti p?rkot apdro?in?jumu,
cilv?ks cen?as samaks?t p?c iesp?jas maz?k, piem?ram, ?pa?umu, kura v?rt?ba
var?tu b?tu miljons latu, vi?? cen?as apdro?in?t par 500 000 latu. Tas
noz?m?, ka ?pa?ums ir apdro?in?ts tikai par pusi t? v?rt?bas un,
iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, klients var?s sa?emt atl?dz?bu tikai
50% apm?r? no ?pa?uma re?l?s v?rt?bas. Atjauno?anas v?rt?b? parasti iev?rt?
nolietojumu, k?ds ir ?kai, mantai vai tehnolo?isk?m iek?rt?m. Nolietojumu
parasti nosaka normat?vie akti, ta?u iesp?jams ar? neatkar?gu ekspertu
nov?rt?jums. Izv?rt? objektu dab? P?c iepaz??an?s ar klientu un vi?a r?c?b?
eso?o dokument?ciju, apdro?in??anas sabiedr?bas darbinieki dodas apskat?t
un v?rt?t ?pa?umu. Klienta kl?tb?tn? tiek veikta objekta apskate, objekta
un risku nov?rt??ana, izskaidroti apdro?in??anas noteikumi. Klients var
izv?l?ties, pret kuru no iesp?jamajiem riskiem vi?? grib apdro?in?t savu
?pa?umu. ?ku apdro?in??an? pamattarifs var sv?rst?ties no 0,25% lieliem un
dro?iem objektiem l?dz 1,5% ?k?m, kuras ir ?pa?i apdraud?tas. Apdro?in??ana
ietver pilnu risku “bu?eti” — ugunsnelaimi, dabas stihijas, z?dz?bas,
laup??anu, vand?lismu, in?enierkomunik?ciju boj?jumus u.c. Riska l?meni var
pazemin?t Apr??inot apdro?in??anas pamattarifu, sabiedr?ba izstr?d?
rekomend?cijas riska l?me?a pazemin??anai. T?s ietver da??du
organizatorisku, in?eniertehnisku pas?kumu realiz?ciju un, ja klients l?dz
noteiktam termi?am izpilda rekomend?cijas, tarifs var tikt samazin?ts. Tas
ir izdev?gi ab?m l?gumsl?dz?j?m pus?m. Pirmk?rt, apdro?in?juma ??m?js
tarifu samazin??an? ietaup?tos l?dzek?us var ieguld?t t? dro??bas
palielin??anai, savuk?rt sabiedr?ba apdro?ina dro??ku objektu. Ja riska
l?menis ir p?r?k augsts un netiek veikti pas?kumi t? pazemin??anai,
sabiedr?ba var neuz?emties objekta apdro?in??anu. Da?a riska j?uz?emas
pa?am Nosl?dzot l?gumu, klientam ir j?uz?emas zin?ms pa?a risks. Tas gan
disciplin? klientu, gan nov?r? gad?jumus, kad pie apdro?in??anas
sabiedr?bas grie?as par katru s?kumu, savstarp?ji trauc?jot vienam otru. Jo
liel?ks tiek ?emts pa?a risks, jo liel?k? m?r? var tikt samazin?ts
apdro?in??anas tarifs. Ja iepriek??j? apdro?in??anas period? nav biju?as
apdro?in??anas izmaksas, apdro?in?juma ??m?jam apdro?in??anas maks?jumus
var samazin?t. Apdro?in??anas maks?jumus klients var maks?t pa da??m.
Parasti l?gums tiek sl?gts uz vienu gadu, vienojoties par t?l?ku
apdro?in??anu. Iz??muma k?rt? termi?us p?c klienta v?lmes var samazin?t,
ta?u tas sad?rdzina pakalpojumu. Apdro?in??anas l?gums st?jas sp?k?
n?kamaj? dien? p?c l?gum? paredz?t?s apdro?in??anas pr?mijas samaks??anas,
ja l?gum? nav paredz?ts cit?di. Manta j?apdro?ina atsevi??i dz?vokl? vai
?k? eso?? manta ir j?pdro?ina atsevi??i. Sabiedr?ba apdro?ina mantu
dz?vok?os un personiskaj?s m?j?s, biroju, veikalu un ra?o?anas telp?s.
Sabiedr?bas atbild?ba par ugunsgr?k? radu?os boj?jumu atl?dz?bu neietver
mantu, par kuras boj?jumiem apdro?in??anas atl?dz?bu paredz ?ku
apdro?in??ana. Apdro?in?taj? mant? netiek ieskait?ti re?istr?cijai
pak?autie motoriz?tie transporta l?dzek?i, ja klienta nodarbo?an?s nav
saist?ta ar ?o l?dzek?u ra?o?anu, remontu vai tirdzniec?bu.

7.1.Priv?tpersonu ?pa?uma apdro?in??ana.
|?ku apdro?in??ana |
|?pa?uma ties?bas uz ?k?m (privatiz?tu dz?vokli) apstiprina viens no ?iem |
|dokumentiem: nekustam? ?pa?uma v?rt??anas biroja lieta, pirkuma-p?rdevuma |
|l?gums, kur? apstiprin?ts Zemesgr?matu noda??, mantojuma ties?bu |
|apstiprino?i dokumenti, pa?vald?bas l?mums par ?kas denacionaliz?ciju un |
|t?s pie?em?anas-nodo?anas akts un tml. P?c iepaz??an?s ar klientu un vi?a |
|r?c?b? eso?o dokument?ciju sabiedr?bas darbinieks veic ?pa?uma apskati un |
|nov?rt??anu, vienojoties ar apdro?in?juma ??m?ju par apdro?in?juma summas |
|lielumu un apdro?in??anas riskiem (gad?jumiem). ?kas var apdro?in?t |
|atjauno?anas v?rt?b? (ja to nolietojums nep?rsniedz 30%) un faktiskaj? |
|v?rt?b?. Atjauno?anas v?rt?ba — tie ir izdevumi, kas nepiecie?ami, lai |
|uzb?v?tu t?da pa?a tipa, izm?ru un kvalit?tes ?ku, ieskaitot projekt??anas |
|izmaksas. Atjauno?anas v?rt?bu neiespaido ?kas atra?an?s vieta un to nevar |
|sal?dzin?t ar t?s tirgus cenu. ?kas faktisk? (eso??) v?rt?ba — v?rt?ba, ja |
|no atjauno?anas v?rt?bas atskaita nolieto?anos. Nereti apdro?in?juma ??m?js|
|cen?as samaks?t maz?k, nosakot zem?ku ?pa?uma v?rt?bu, ta?u ?aj? gad?jum? |
|zaud?jumi ar? tiks atl?dzin?ti par attiec?gi zem?ku summu, t?p?c |
|svar?g?kais – izv?l?ties pareizo apdro?in?juma summu. Pamatrisks, |
|apdro?in?t ?kas, ir apdro?in??ana ugunsgr?ka gad?jumam, p?r?jos riskus |
|izv?las apdro?in?juma ??m?js. Tie ir — dabas stihiskie post?jumi (v?tra, |
|pl?di, krusa), in?enierkomunik?ciju av?rijas, tre?o personu prettiesiska |
|r?c?ba (konstrukt?vo elementu nozag?ana un boj??ana, spr?dziena |
|izrais??ana), sadursme. Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no vair?kiem |
|faktoriem — ?kas ugunsdro??bas, tehnisk? st?vok?a, ?kas uzb?ves materi?la |
|(m?ra, koka, jaukta tipa utt.), izv?l?to risku daudzuma, vai ?kas ir |
|past?v?gi apdz?votas vai tikai uz laiku. B?zes tarifi apdro?in??anas |
|maks?juma noteik?anai ir no 0,4% l?dz 1% no apdro?in?juma summas. P?rkot |
|?ku apdro?in??anas polisi, ?kas ?pa?nieks vienlaic?gi var apdro?in?t ar? |
|savu civiltiesisko atbild?bu. Tuvojoties ziemai ?? apdro?in??ana ir ?oti |
|nepiecie?ama, jo dz?v? ne mazums ir gad?jumu, kad ?pa?nieks ir aizmirsis |
|not?r?t sniegu no jumta, nav not?r?jis ietvi un t?p?c gar?mg?j?jam uzkr?t |
|uz galvas l?steka, pasl?d k?ja un tas g?st traumu, p?c kuras nepiecie?ams |
|?rst?ties. Cietu?ais var celt pras?bu izdevumu atl?dzin??anai, bet, ja J?s |
|b?siet nopircis ?o apdro?in??anu, visus izdevumus, izv?l?t? atbild?bas |
|limita ietvaros, segs sabiedr?ba. |
| |
|Mantas apdro?in??ana. |
|Protams, notiekot iepriek? min?tajiem apdro?in??anas gad?jumiem, ?ku |
|apdro?in??anas polise nesegs zaud?jumus, kas b?s radu?ies ?k? vai dz?vokl? |
|atrodo?ai mantai. T?p?c, lai neb?tu j?uztraucas par savu mantu, ir |
|j?apdro?ina ar? t?. Apdro?in?juma summu nosaka savstarp?ji vienojoties |
|apdro?in?juma ??m?jam ar apdro?in?t?ju, ?emot v?r? mantas faktisko (eso?o) |
|v?rt?bu. Protams, ja manta ir tikko ieg?d?ta vai ir ?oti lab? st?vokl?, to |
|var apdro?in?t ar? jaunv?rt?b?. J?atceras, ka sa?emt atl?dz?bu atbilsto?i |
|faktiskajam zaud?jumam b?s iesp?jams tikai tad, ja t? b?s apdro?in?ta piln?|
|faktisk? v?rt?b?. Parasti apdro?in??anas sabiedr?bas mantas apdro?in??an? |
|pied?v? tos pa?us riskus, k?di ir ?ku apdro?in??an?. ?pa?nieks var |
|apdro?in?t visu mantu, kas atrodas vi?a dz?vokl? vai m?j? – m?beles, audio |
|un video un elektronisko aparat?ru, sadz?ves tehniku, m?jsaimniec?bas |
|priek?metus, ap??rbu, apavus, da??du invent?ru. Zemnieku saimniec?bu |
|?pa?niekiem ir iesp?jams apdro?in?t ar? traktoru un zirgu vilkmes |
|lauksaimniec?bas tehniku, kurin?mo, lopbar?bu un lauksaimniec?bas |
|produkciju. Savuk?rt, ?r?tos dz?vok?os dz?vojo?ajiem, tiek pied?v?ts |
|apdro?in?t ar? dz?vok?a apdares elementus – sienu, griestu, gr?das |
|kr?sojumu un segumu, person?g? ?pa?um? piedero??s g?zes pl?tis, santehnisko|
|apr?kojumu un tml. Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no apdro?in?juma |
|summas apm?ra, izv?l?to risku daudzuma un mantas veida. B?zes tarifs ir |
|robe??s no 0,3% l?dz 2% no apdro?in?juma summas. |
| |
|M?jdz?vnieku apdro?in??ana. |
|M?jdz?vnieku ?pa?niekiem sabiedr?b? ir iesp?jams apdro?in?t m?jdz?vniekus |
|- liellopus, zirgus, c?kas, aitas un kazas, ??irnes su?us un ka?us, k? ar? |
|citus m?jdz?vniekus. Zaud?jumi klientam tiek atl?dzin?ti, ja apdro?in?tie |
|m?jdz?vnieki g?ju?i boj? vai ar? tos nepiecie?ams piespiedu k?rt? likvid?t |
|no jebkura veida slim?b?m, nelaimes gad?jumiem (elektrisk?s str?vas |
|iedarb?bas, saules vai karstuma d?riena, ak?tas uzp??an?s, nosmak?anas, |
|no??aug?an?s, saind??an?s, no ??skas vai ind?ga kukai?a kodiena, sadursmes |
|ar transporta l?dzekli un citiem negad?jumiem). Atl?dzin?ti tiek ar? |
|zaud?jumi, ja dz?vnieki g?ju?i boj? ugunsgr?ka, zibens sp?riena, dabas |
|stihisku post?jumu d??, k? ar? nozag?anas, nolaup??anas un nokau?anas |
|z?dz?bas nol?k?. M?jdz?vnieka nobeig?an?s gad?jum? zaud?jumi tiek |
|atl?dzin?ti apdro?in?juma summas apm?r?. Apdro?in?juma summu nosaka |
|savstarp?ji vienojoties apdro?in?juma ??m?jam ar apdro?in?t?ju, bet t? |
|nedr?kst p?rsniegt m?jdz?vnieka faktisko v?rt?bu. Lai apdro?in?tu |
|m?jdz?vniekus, ?pa?niekam, protams, j?nodro?ina m?jdz?vniekam norm?li |
|kop?anas un tur??anas apst?k?i, baro?ana un veterin?rmedic?nisk? apr?pe. |
|Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no m?jdz?vnieka sugas un vecuma, |
|izv?l?tiem riskiem un apdro?in?juma summas lieluma. Piem?ram, liellopu |
|apdro?in??an? tarifs ir robe??s no 4% l?dz 8% no apdro?in?juma summas. |
|Savuk?rt ??irnes su?u un ka?u apdro?in??an? tarifs ir no 6,5% l?dz 8% no |
|apdro?in?juma summas. |
| |
| |
|8. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana. |
| |
|Uz??m?jiem tiek pied?v?ts papildus ?pa?uma apdro?in??anai apdro?in?ties |
|pret ?pa?uma apdro?in??anas risku izrais?tiem zaud?jumiem uz??muma pe???, |
|kas radu?ies uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas period?, t. sk. apdro?in?t?js |
|sedz ?aj? period? izmaks?t?s darbinieku algas un uz??muma past?v?g?s |
|izmaksas. ?? apdro?in??ana paredz zaud?jumu atl?dz?bu l?dz uz??m?jdarb?bas |
|p?rtrauk?anas perioda beig?m, t.i., piln?gai uz??m?jdarb?bas atjauno?anai |
|vai l?dz polis? noteiktam termi?am, atkar?b? no t?, kur? notikums iest?jas |
|pirmais. Oblig?ta pras?ba pie uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??anas |
|ir ?pa?uma apdro?in??ana. |
|??s apdro?in??anas izpratn? sekojo?as ?pa?uma apdro?in??anas risku grupas |
|var izrais?t uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anu: ugunsgr?ka rad?tie boj?jumi, |
|v?tras, krusas, pl?du rad?tie zaud?jumi, in?enierkomunik?ciju av?rijas, |
|?dens rad?tie boj?jumi, z?dz?ba un laup??ana. |
|Apdro?in?juma summa tiek apr??in?ta, izejot no eso?ajiem finansu datiem, |
|?emot v?r? uz??muma att?st?bas tendences un prognozes. |
|Apdro?in??anas pr?miju apr??ina no apdro?in?juma summas, ?emot v?r? klienta|
|izv?l?tos ?pa?uma apdro?in??anas riskus, attiec?go telpu un ?ku st?vokli, |
|signaliz?cijas sist?mu esam?bu u.tml. Apdro?in??anas atl?dz?ba tiek |
|apr??in?ta par uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas periodu, ?emot v?r? ietaup?t?s|
|izmaksas. Apdro?in??anas atl?dz?ba var iek?aut ar? papildus izmaksas, kas |
|saist?tas ar uz??m?jdarb?bas turpin??anu vai atr?ku atjauno?anu. |
| |
| |
|9. Celtniec?bas risku apdro?in??ana. |
| |
|L?dz ar ekonomikas pieaugo?o dinamiku celtniec?ba Latvij? ir ierindojusies |
|b?tisk?ko tautsaimniec?bas nozaru skait?. Celtniec?bas risku apdro?in??ana |
|garant? stabilit?ti gan darba pas?t?t?jiem, gan izpild?t?jam, gan ar? |
|finans?t?jam. ?aj? nozar? Sampo Latvija nodro?ina pied?v?juma atbilst?bu |
|ikviena klienta konkr?taj?m vajadz?b?m. T?tad – Sampo Latvija galven? |
|priek?roc?ba ir klientiem pied?v?t? diferenc?t? pieeja celtniec?bas risku |
|apdro?in??an?. |
|Celtniec?bas un mont??as visu risku apdro?in??ana ar visp?r?ju segumu- |
|?pa?i piem?rota nelielu b?vobjektu — priv?tm?ju un dz?vok?u celtniec?b? un |
|restaur?cij?. ?is pied?v?jums ir izstr?d?ts m?tes uz??mum? Sampo Enterprise|
|un Somij? ir guvis visliel?ko atzin?bu tie?i vid?jos un mazos uz??mumos. |
|Industri?l?s celtniec?bas un mont??as risku apdro?in??ana -?aj? jom? Sampo |
|Latvija pied?v? visp?ratz?tos un pasaul? pla?i izmantotos apdro?in??anas |
|produktus. ?is apdro?in??anas pakalpojums ar? Latvij? jau ir p?rbaud?ts |
|praks? un guvis lieliskas atsauksmes. Pied?v?juma spektrs sniedz klientam |
|pla?as apdro?in??anas iesp?jas, s?kot no celtniec?bas darbu apdro?in??anas |
|standarta polises l?dz izv?rstai visu risku polisei. |
| |
|Latvij? piepras?t?kie celtniec?bas risku apdro?in??anas segumi: |
|B?vdarbu apdro?in??ana, |
|B?vdarbu garantijas apdro?in??ana, |
|Eso?? ?pa?uma apdro?in??ana, veicot objekta rekonstrukciju, |
|Civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??ana, |
|B?vmateri?lu apdro?in??ana (b?vobjekt? vai noliktav?), |
|B?vmateri?lu iek?zemes transport??anas apdro?in??ana, |
|Celtniec?bas tehnikas un darbr?ku apdro?in??ana. |
|Sampo Latvija pied?v? celtniec?bas uz??mumiem gan vienreiz?jas |
|apdro?in??anas polises, gan ar? «atv?rto polisi» k?dam noteiktam laika |
|periodam. «Atv?rt? polise» apdro?in?juma ??m?jam sniedz apdro?in??anas |
|aizsardz?bu visiem projektiem konkr?t? laika period?. T?d?j?di klients |
|ietaupa gan administrat?v?s izmaksas, gan laiku, jo nav nepiecie?ams |
|nosl?gt atsevi??u apdro?in??anas l?gumu katram konkr?tam projektam. |
| |
| |
|10. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana |
| |
|?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana ir veids, k?d? ikviens ?rsts |
|var apdro?in?t iesp?jamos zaud?jumus, kas var rasties tre?ai personai |
|sakar? ar k??dainu profesion?lo darb?bu. Saska?? ar likumu “Par prakses |
|?rstiem” (st?jies sp?k? ar 1997. Gada 22. maiju) profesion?l?s atbild?bas |
|apdro?in??ana ir oblig?ta prakses ?rstiem, ta?u br?vpr?t?gi ?o |
|apdro?in??anas veidu var ieg?d?ties jebkur? sertific?ts speci?lists. Ar |
|1998. gada 12. maiju Ministru kabinets ir apstiprin?jis prakses ?rsta |
|civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t?s apdro?in??anas minim?lo apdro?in?juma |
|summu 1000 Ls apm?r?. AAS BALTA pied?v? sertific?t?m ?rstniec?bas person?m |
|apdro?in?t gan savu profesion?lo atbild?bu, gan ar? ??s personas vad?b? |
|str?d?jo?o nesertific?to ?rstniec?bas personu profesion?lo atbild?bu, |
|paredzot atl?dzin?t ne tikai zaud?jumus pacientam (vai t? pieder?gajiem) un|
|juridiskos izdevumus (saist?ti ar pras?bas izskat??anu, nok?rto?anu, |
|iesp?jamo aizst?v?bu tiesas proces?), bet ar?: |
|• ekspert??u izdevumus, kas saist?ti ar pretenzijas izskat??anu vai |
|Medic?nisk?s apr?pes un darbsp?jas ekspert?zes kvalit?tes kontroles |
|inspekcijas piem?roto soda sankciju pamatot?bas izv?rt??anu, |
|• ?rstniec?bas personas izdevumus, kas saist?ti ar Medic?nisk?s apr?pes un |
|darbsp?jas ekspert?zes kvalit?tes kontroles inspekcijas piem?rot?m soda |
|sankcij?m, sakar? ar taktikas k??d?m. Maksa par apdro?in??anu ir atkar?ga |
|no t?, k?d? riska grup? konkr?t?s specialit?tes ?rsts ierindojams (iz??ir |
|tr?s riska grupas). Piem?ram, ja klients v?las apdro?in?t profesion?lo |
|atbild?bu 1 000 Ls apm?r?, tad maksa par apdro?in??anu ir interv?l? no 12 -|
|24 Ls, savuk?rt, 5 000 Ls apm?r? — 40 — 60 Ls. Veicot vair?ku sertific?tu |
|personu atbild?bas apdro?in??anu, piem?rojamas atlaides no 5% l?dz 50%, |
|atkar?b? no apdro?in?to personu skaita. ?rstu profesion?l?s atbild?bas |
|apdro?in??ana tiek realiz?ta cie?? sadarb?b? ar Latvijas ?rstu biedr?bu, |
|kura pied?v? augsta l?me?a sertific?tus noteiktas nozares speci?listus |
|konkr?to pretenziju izskat??anai, k? ar? sniedz ?rstiem inform?ciju par |
|profesion?l?s atbild?bas apdro?in??anas nepiecie?am?bu un priek?roc?b?m. |
| |
| |
|11. P?rapdro?in??ana. |
| |
|P?rapdro?in??ana ir darb?ba, kad da?a no apdro?in?t?ja akcept?t? riska tiek|
|nodota citam apdro?in?t?jam (p?rapdro?in?t?jam). P?rapdro?in??ana ?auj |
|samazin?t zaud?jumu lielumu atsevi??iem riskiem vai zaud?jumu summu, kas |
|radusies no viena atgad?juma, sadalot zaud?jumus starp apdro?in?t?ju un |
|p?rapdro?in?t?ju. Apdro?in??anas sabiedr?bas, kuras veic savu risku |
|p?rapdro?in??anu, l?dz ar to ierobe?o atsevi??u lielu zaud?jumu iest??anos |
|un stabiliz? akcept?to risku portfeli. P?rapdro?in??ana stabiliz? ar? |
|apdro?in??anas sabiedr?bu finansi?lo st?vokli, jo uzlabo to maks?tsp?jas |
|normu. Piem?ram,AAS BALTA p?rapdro?ina savus riskus pasaules liel?kaj?s un |
|stabil?kaj?s p?rapdro?in??anas sabiedr?b?s, t?d?s k? Swiss Re, Munich Re, |
|Cologne Re, Lloyd’s un cit?s. Papildus dro??bu apdro?in??anas sabiedr?bai |
|nodro?ina fakts, ka liel?k? da?a l?gumu nosl?gti uzreiz ar vair?k?m |
|p?rapdro?in??anas sabiedr?b?m, un finansu kr?ze k?d? no ??m sabiedr?b?m |
|nevar b?tiski ietekm?t to finansi?lo st?vokli. |
| |
| |