Uznemumu ienakuma nodoklis

R?gas Tehnisk? universit?te
In?enierekonomikas fakult?te

Kontroldarbs
priek?meta

Nodokli un nodevas

Uz??mumu ien?kuma nodok?a ekonomiska b?t?ba

Nata?ja Hme??icka
Apl. Nr. 011RIBP047
II kurss IBPO-08

Kontroldarba vad?t?js:
Dr.oec., profesors
A.Zvejnieks

R?ga 2002

Saturs.

Ievads
3

1. Uz??muma ien?kuma nodoklis
4
1.1.Uz??mumu ien?kuma nodok?a maks?t?ji
4
1.2.Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks?t?ji 5
1.3.Pieejam?s nodok?u atlaides 6
1.4.Kas tiek aplikts ar nodokli 7
1.5.Iesp?jamas soda sankcijas 8
1.6Kad j?iesniedz deklar?cijas un kad j?maks? nodoklis
9

2. Uz??muma ien?kuma nodok?a apr??ini
11

3.Secin?jums
14

4. Izmantotas literat?ras saraksts
15

5. Pielikums
16
Ievads.

Jebkur? valst? ir nodok?i, vien? tie ir zem?ki, otr? – augst?ki. No nodok?u
maks?t?ju viedok?a nodok?i vienm?r bija un b?s nepat?kama lieta lai cik
zemi tie neb?tu. Un ar to pal?dz?bu var secin?t par efektu, ko t? dod
valstij, k? t? ietekm? ekonomikas att?st?bu. Valst?s ar liel?ko nodok?u
slogu vald?ba p?rvalda liel?ku ien?kumu da?u nek? valst?s ar zem?ku nodok?u
slogu. Cik tas ir labi atkar?gs ar? no vald?bas sp?jas p?rvald?t un
racion?li p?rdal?t t?s r?c?b? eso?us l?dzek?us, kurus t? sa?em k? nodok?u
ie??mumus bud?et?. Var gad?ties, ka valsts at?em p?r?k daudz naudas
l?dzek?u no iedz?vot?jiem, l?dz ar to bremz?jot ekonomisko aktivit?ti.

Latvij? k? neatkar?g? valst? nodok?u sist?ma jau ir sak?rtota, bet tom?r
nodok?us reglament?jo?os likumdo?anas aktos past?v da?as nepiln?bas, kas
laika gait? tiek atkl?tas. Ar? valst? un pasaul? notieko?ie ekonomiskie
procesi izsauc past?vo?o likumu groz??anu.

L?dz ar to kontroldarba m?r?is ir noskaidrot uz??muma ien?kuma nodokli
ekonomisko b?t?bu.
Izvirz?t? m?r?a sasnieg?anai kursa darb? risin?mie uzdevumi ir ??di:
. noskaidrot, ka min?tais nodoklis ietekm? uz uz??m?jdarb?bu. ?aj?
gad?juma- uz zemnieku saimniec?bu;
. k?du pe??u g?st uz??mums p?c nodok?a samaks??anas;
. k?da ir loma uz??mumu ien?kuma nodoklim.
1. Uz??mumu ien?kuma nodoklis.

Uz??mumu ien?kuma nodoklis kop? ar iedz?vot?ju ien?kuma nodokli veido
vienotu ien?kuma nodok?u sist?mu. Ar to j?saprot, ka jebkura persona, kas
g?st ien?kumus m?su valst?, ir iedz?vot?ju ien?kuma nodok?a vai uz??mumu
ien?kuma nodok?a maks?t?ja.
Savuk?rt jebkur? ien?kums, ko g?st personas, kas ir iek?zemes nodok?u
maks?t?js, ir apliekams ar iedz?vot?ju ien?kuma nodokli vai uz??mumu
ien?kuma nodokli.
Uz??mumu ien?kuma nodoklis ir pe??as nodok?a jaun? redakcija. Latvijas
Republikas Saeima 1995.gada 9.febru?r? pie??ma un Valsts prezidents
1995.gada 1.mart? izsludin?ja likumu “Par uz??mumu ien?kuma nodokli”, kur?
st?j?s sp?k? ar 1995.gada 1.apr?li.
Visu iek?zemes uz??mumu un past?v?go p?rst?vniec?bu pe??a tiek aplikta ar
nodokli. ?rvalstu uz??mumi maks? nodokli par noteiktiem Latvij? g?tiem
ien?kumiem.
Uz??mumu ien?kuma nodoklis pieder pie tie?o nodok?u grupas. Par 2001. gadu
nodoklis apr??in?ms p?c 25% likmes, bet turpm?kajos gados likme tiek
samazin?ta ??di: 2002. gad? — 22%, 2003. gad? — 19%, ar 2004. gadu — 15%
(samazin?t? likme j?s?k piem?rot ar taks?cijas gadu, kas s?kas attiec?gaj?
kalend?raj? gad?).
Analiz?jot valsts nodok?u politiku un kop?jo nodok?u sist?mas ietekmi uz
tautsaimniec?bas att?st?bu, rodas nepiecie?am?ba p?c t?d? r?d?t?j? k?
nodok?u nasta jeb nodok?u slogs (tax burden). It ?pa?i ?is r?d?t?js ir
svar?gs, sal?dzinot nodok?u politikas da??d?s valst?s.
Bie?i vien tiek sal?dzin?tas nodok?u likmes da??d?s pasaules valst?s un,
l?dz ar to, var?tu secin?t, ka valst?s ar zem?k?m nodok?u likm?m j?b?t ar?
daudz labv?l?g?kiem ekonomikas apst?k?iem uz??m?jdarb?bas att?st?bai un
dz?ves l?menim kopum?. No vienas puses, tas t? ar? ir — zem?ki nodok?i
neap?aub?mi stimul? ekonomisko aktivit?ti un piesaista invest?cijas no
?rzem?m. No otras puses, zemas nodok?u likmes neko nesaka par visp?r?jo
dz?ves l?meni valst?, un var izr?d?ties, ka pat ??s sal?dzino?i zem?kas
nodok?u likmes var izr?d?ties par smagu nastu ?o nodok?u maks?t?jiem.
T?tad, lai izv?rt?tu nodok?u slogu valst?, nav pietiekams vien?gi
sal?dzin?t nodok?u likmes ne?emot v?r? citus svar?gus faktorus.
T?p?c nodok?u nastas r?d?t?j? ietilpst viens no svar?g?kajiem
makroekonomiskiem raksturot?jiem, t.i. iek?zemes kopprodukts.
Atkar?b? no nodok?u lomas valsts bud?eta veido?an? iz??ir “m?kstu”, stingru
un m?renu nodok?u sist?mu.
Uz??mumu ien?kuma nodoklis, kur? pieder pie tie?iem nodok?iem, ie?em lielu
da?u valsts nodok?u ie??mumos.
Uz??mumu ien?kuma nodok?a ?patsvars kop?jos nodok?u ie??mumos valsts
bud?et? pak?peniski samazin?s jau no 1998. gada. 2002. gad? tas sast?d?ja
tikai 6.8 % no visiem nodok?u ie??mumiem. Samazin?s ar? uz??mumu ien?kuma
nodok?a slogs, kura dinamika laika period? no 1998. l?dz 2002. gadam
par?d?ta 1.tabul?.

1.1.Uz??mumu ien?kuma nodok?a maks?t?ji .

Uz??mumu ien?kuma nodok?a maks?t?ji ir:

1. iek?zemes uz??mumi, kas veic uz??m?jdarb?bu, sabiedrisk?s un
reli?isk?s organiz?cijas un no valsts bud?eta vai pa?vald?bu bud?etiem
finans?tas instit?cijas, kuras g?st ien?kumus no saimniecisk?s
darb?bas.
Iek?zemes uz??mumi ir visi uz??mumi un uz??m?jsabiedr?bas, ko uzskata
par rezidentiem.
2. ?rvalstu uz??mumi, uz??m?jsabiedr?bas, fizisk?s personas un citas
personas (nerezidenti).
3. nerezidentu past?v?g?s p?rst?vniec?bas (past?v?g?s p?rst?vniec?bas).
Saimniecisk? darb?ba ?? likuma izpratn? ir darb?ba, kas v?rsta uz pre?u
ra?o?anu, darbu izpildi, pakalpojumu snieg?anu un cita veida darb?bu par
atl?dz?bu.

1.2. Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks?t?ji .

Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks?t?ji:
Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks? valsts uz??mumi, no valsts bud?eta
finans?tas instit?cijas, kuru ien?kumi no saimniecisk?s darb?bas paredz?ti
valsts bud?et?, k? ar? no pa?vald?bu bud?eta finans?tas instit?cijas, kuru
ien?kumi no saimniecisk?s darb?bas paredz?ti pa?vald?bu bud?etos, un
bezpe??as organiz?cijas, k? ar? priv?tie pensiju fondi.
1. L?gumsabiedr?bas uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks? patst?v?gi, bet
katrs l?gumsabiedr?bas dal?bnieks maks? attiec?gi iedz?vot?ju ien?kuma
nodokli vai uz??mumu ien?kuma nodokli par tam pien?ko?os
l?gumsabiedr?bas pe??as da?u. L?gumsabiedr?ba iesniedz deklar?ciju par
sadal?t?s pe??as sa??m?jiem.
2. Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks? fizisk?s personas un individu?lie
(?imenes) uz??mumi (ar? zemnieku un zvejnieku saimniec?bas), kuriem
nav j?iesniedz gada p?rskats atbilsto?i likumam «Par uz??mumu gada
p?rskatiem». ?o uz??mumu ?pa?nieki maks? iedz?vot?ju ien?kuma nodokli
ar? par uz??muma ien?kumiem. ?ie noteikumi neattiecas uz t?diem
individu?lajiem (?imenes) uz??mumiem (ar? zemnieku un zvejnieku
saimniec?b?m), kuri ir re?istr?ti k? uz??mumu ien?kuma nodok?a
maks?t?ji piecu taks?cijas periodu laik? no t? taks?cijas perioda
(ieskaitot), kur? tie tika re?istr?ti k? uz??mumu ien?kuma nodok?a
maks?t?ji. Ja ?? termi?a p?d?j? taks?cijas period? individu?l?
(?imenes) uz??muma (ar? zemnieku un zvejnieku saimniec?bas) ie??mumi
no saimnieciskajiem dar?jumiem ir maz?ki par 45 000 latu, n?kamaj?
kalend?raj? gad? p?c ?? taks?cijas perioda beig?m ?is uz??mums (ar?
zemnieku un zvejnieku saimniec?ba) var re?istr?ties k? iedz?vot?ju
ien?kuma nodok?a maks?t?js. Laika posm? no taks?cijas perioda beig?m
l?dz n?kam? kalend?r? gada s?kumam ?im uz??mumam (ar? zemnieku un
zvejnieku saimniec?bai) j?maks? uz??mumu ien?kuma nodoklis.

1.3 Pieejam?s nodok?u atlaides.

Pieejam?s nodok?u atlaides ir:

Saska?? ar likumu «Par uz??mumu ien?kuma nodokli» ir pieejamas ??das
nodok?u atlaides:
. atlaides mazajiem uz??mumiem. Mazais uz??mums ?? likuma izpratn? ir
uz??mums, kur? taks?cijas gad?, par kuru tiek apr??in?ts nodoklis, nav
p?rsniegti vismaz divi no ??diem nosac?jumiem:
> pamatl?dzek?u bilances v?rt?ba — 70 000 latu;
> neto apgroz?jums — 200 000 latu;
> vid?jais str?d?jo?o skaits — 25 cilv?ki.
Nodok?a atlaide mazajiem uz??mumiem ir 20 procenti no apr??in?t? uz??mumu
ien?kuma nodok?a. Nodok?a atlaidi diviem vai vair?kiem mazajiem uz??mumiem,
kuros vair?k nek? 50 procenti no pamatkapit?la vai uz??muma da?u v?rt?bas
katr? no ?iem diviem vai vair?kiem uz??mumiem pieder vai ar l?gumu vai
cit?di ?ajos divos vai vair?kos uz??mumos ir nodro?in?ta iz??iro?a ietekme
(ir balsu vair?kums) vienai un tai pa?ai personai un ??s personas pirm?s
pak?pes radiniekiem vai laul?tajam, piem?ro tikai gad?jumos, kad ?o
uz??mumu kop?jie r?d?t?ji nep?rsniedz divus no ?? panta pirmaj? da??
min?tajiem nosac?jumiem. Ja mazais uz??mums izbeidz uz??m?jdarb?bu,
likvid?cijas gad? nodok?a atlaidi nepiem?ro. Nosakot pamatl?dzek?u
bilances v?rt?bu ?? panta vajadz?b?m, j??em v?r? 13. panta tre??s da?as
. atlaides uz??mumiem, kas nodarbina noties?tas personas. Nodok?a
atlaide uz??mumiem, kas izmanto k? darbasp?ku noties?tos, ir 20
procenti no apr??in?t? uz??mumu ien?kuma nodok?a. ?? nodok?a atlaide
netiek piem?rota uz??mumiem, kas izmanto nodok?u atlaidi mazajiem
uz??mumiem.
. atlaides lauksaimniec?bas uz??mumiem. Uz??mumi, kas veic
lauksaimniecisko darb?bu, var sa?emt nodok?u atlaidi, kas ir noteikta
taks?cijas gad? 10 latu apm?r? par katru lauksaimniec?b? izmantojam?s
zemes hekt?ru. Lai sa?emtu ??du nodok?a atlaidi, uz??mumam vienlaikus
ar nodok?a deklar?ciju j?iesniedz Valsts ie??mumu dienestam
pa?vald?bas apstiprin?ts zemes izmanto?anas pl?ns.
. atlaides augstu tehnolo?iju produktiem un programmproduktiem. Nodok?a
atlaide uz??mumiem, kas ra?o augstas tehnolo?ijas produktus un
programmproduktus, ir 30 procenti no apr??in?t? uz??mumu ien?kuma
nodok?a , ja uz??mums atbilst ??diem krit?rijiem:
> uz??muma neto apgroz?jum? Ministru kabineta noteiktie atbalst?mie
produkti taks?cijas perioda sast?da vair?k nek? 75 procentus;
> uz??mums sa??mis ISO 9000, ISO 9001sertifik?tu.
Ta?u j??em v?r?, ka ?? atlaide b?s piem?rojama tikai l?dz 2003. gada 31.
decembrim, turkl?t vis? atlaides izmanto?anas period? nodoklis apr??in?ms
p?c 25% likmes, neskatoties uz visp?r?jo likmes samazin?jumu.
. atlaides ?rvalst?s samaks?tajam nodoklim. Apr??in?to nodokli var
samazin?t par summu, kas ir vien?da ar ?rvalst?s samaks?to nodokli, ja
?? nodok?a nomaksa ?rvalst?s ir apliecin?ta ar ?rvalstu nodok?u
iekas??anas instit?cijas apstiprin?tiem dokumentiem, kuros uzr?d?ts
apliekamais ien?kums un ?rvalst?s samaks?t? nodok?a summa. ?is
samazin?jums nedr?kst p?rsniegt t?du summu, kas b?tu vien?da ar
Latvij? apr??in?to nodokli par ?rvalst?s g?to ien?kumu. Ja rezidents
vai past?v?g? p?rst?vniec?ba taks?cijas period? g?st ien?kumus
vair?k?s ?rvalst?s, ?ie noteikumi ir j?piem?ro atsevi??i katr?
?rvalst? g?tajam ien?kumam.
. atlaides ziedojumiem. Uz??muma ien?kuma nodokli var samazin?t:
> par 85% no summas, kas ziedota Finansu Ministrijas apstiprin?tai
sabiedriskai vai reli?iskai organiz?cijai;
> par 90% no summ?m, kas ziedotas Latvijas Kult?ras Fondam, Latvijas
Olimpiskajai Komitejai vai Latvijas B?rnu Fondam.
Par ziedojumiem piem?rojam? atlaide tiek at?emta no maks?jam? uz??muma
ien?kuma nodok?a, bet t? nevar p?rsniegt 20% no kop?j?s nodok?a
summas.Nodok?a atlaidi nevar piem?rot maks?t?jiem, kuriem taks?cijas
perioda otr? m?ne?a pirmaj? datum? ir nodok?a par?di par iepriek??jiem
gadiem.
. atlaides lielu invest?ciju projektiem. Uz??mumiem, kas invest?s
Latvij? 10 miljonus latu vai vair?k, b?s iesp?jams sa?emt uz??mumu
ien?kuma nodok?a atlaidi 40% apm?r? no veikt?s invest?cijas apjoma.
Invest?cijas j?veic laika period?, kas nep?rsniedz 3 gadus. Atlaidi
var s?kt izmantot s?kot ar projekta pabeig?anas gadu, bet kop?j?
atlaide j?izmanto desmit gadu laik?. Turkl?t j??em v?r?, ka vis?
atlaides izmanto?anas period? nodoklis apr??in?ms p?c 25% likmes,
neskatoties uz visp?r?jo likmes samazin?jumu.Atlaidi nevar piem?rot
sabiedrisko pakalpojumu sniedz?ji, uz kuriem attiecas likums «Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem», k? ar? uz??mumi, kas izmanto
vai ir pag?tn? izmantoju?i nodok?u atlaides par ?rvalstu invest?cij?m.
Piem?rojot atlaidi par lielaj?m invest?cij?m, uz??mumi nevar?s
izmantot liel?ko da?u no cit?m nodok?u atlaid?m, kas paredz?tas
likumos.Lai sa?emtu atlaidi, invest?cij?m j?b?t izdar?t?m
pamatl?dzek?os, kas tiek izmantoti saimniecisk?s darb?bas veik?anai,
turkl?t katrs invest?ciju projekts ir j?sagatavo Ministru kabineta
noteiktaj? k?rt?b? un Ministru kabinetam ir j?pie?em l?mums par
atbalstu ?im invest?ciju projektam.
Atbr?vojums no uz??mumu ien?kuma nodok?a vai samazin?ta uz??mumu ien?kuma
nodok?a likme var tikt piem?rota saska?? ar likumu «Par ?rvalstu
ieguld?jumiem Latvijas Republik?» vai likumu «Par nodok?u
piem?ro?anu br?vost?s un speci?laj?s ekonomiskaj?s zon?s». Ta?u j??em
v?r?, ka min?to atvieglojumu izmanto?anas period? nodoklis apr??in?ms p?c
25% likmes, neskatoties uz visp?r?jo likmes samazin?jumu.
1.4 Kas tiek aplikts ar nodokli.
Nodok?u b?ze da??diem nodok?a maks?t?jiem:
. Rezidentiem ar nodokli tiek aplikti to vispasaules ien?kumi.
. ?rvalstu uz??mumiem ar nodokli tiek aplikti to Latvij? g?tie ien?kumi.

. ?rvalstu uz??mumu past?v?gaj?m p?rst?vniec?b?m ar nodokli tiek aplikti
to Latvij? un ?rvalst?s patst?v?gi g?tie ien?kumi.
Uz??mumiem j?veic gr?matved?bas uzskaite, pamatojoties uz uzkr??anas
principu. Nodok?a maks?t?ja apliekamais ien?kums ir gada pe??as (zaud?jumu)
summa, kas uzr?d?ta pe??as vai zaud?jumu apr??in?, ko sast?da saska?? ar
viet?jiem gr?matved?bas standartiem un kori?? atbilsto?i likumam “Par
uz??mumu ien?kuma nodokli”.

1.5 Iesp?jamas soda sankcijas.
Nodok?a b?zes samazin??ana:
Ja uz??mums, p?rk?pdams nodok?u likumdo?anu, ir samazin?jis apliekamo
ien?kumu un ?is fakts tiek atkl?ts Valsts ie??mumu dienesta nodok?u
rev?zijas laik?, rad?sies saist?bas par visu nenomaks?to nodok?a summu, k?
ar? soda naudu 100% apm?r?. Nav at??ir?bas starp gad?jumiem, kad nodokli
nemaks? ar nodomu, vai kad nepareizi tulkots likums vai vienk?r?i radusies
k??da. Tom?r Valsts ie??mumu dienestam ir ties?bas samazin?t soda naudu par
70% no s?kotn?j?s summas reizi trijos gados.

Ja nodok?u maks?t?js triju gadu laik? atk?rtoti un apzin?ti samazin?jis
nodok?u b?zi, uzr?d?dams maz?kus ien?kumus, neuzr?d?dams ien?kumus vai ar
dokumentiem apliecin?jis nepamatotus izdevumus, nodok?a maks?t?jam b?s
j?samaks? visa nenomaks?t? nodok?a summa un 200% soda nauda. Turkl?t tiks
apr??in?ta ar? kav?juma nauda (procenti).Neatkar?gi no t?, vai nodok?u
nomaksu nepiln? apjom? ir konstat?jis pats nodok?u maks?t?js, vai nodok?u
audits, tiks piem?roti soda procenti, kas sast?v no:
. nokav?juma nauda 0,05% no summas par katru dienu;
. pamatpar?da palielin?juma nauda atbilsto?i Latvijas Bankas noteiktajai
refinans??anas likmei kav?juma period?.
Ja audita p?rbaud? ir konstat?ta nodok?u nomaksa nepiln? apjom? un tiek
piem?rotas soda naudas, soda procenti tiks attiecin?ti gan uz pamatpar?da
summu, gan uz soda naud?m.
Ja laik? netiek samaks?ts nodoklis un soda nauda
Ja nodok?a maks?t?js nesamaks? nodokli kop? ar apr??in?taj?m soda naudas
summ?m tr?s m?ne?u laik? un nodok?a samaksas termi?? netiek pagarin?ts,
Valsts ie??mumu dienests ir ties?gs uzs?kt tiesas procesu, lai pasludin?tu
nodok?a maks?t?ju par maks?tnesp?j?gu.

Ja laik? netiek samaks?ts ietur?juma nodoklis
No vair?kiem maks?jumu veidiem nodok?u maks?t?jam j?ietur nodoklis un
j?p?rskaita bud?et? l?dz n?ko?? m?ne?a 15. datumam p?c maks?juma veik?anas.
Ietur?juma nodok?a likmes parasti ir robe??s no 2-15% (iz?emot gad?jumus,
kad maks?jumus p?rskaita uz beznodok?u vai zemu nodok?u teritoriju — tad
nodok?a likme ir 25% (2002. g. — 22%; 2003. g. — 19%; ar 2004. g. — 15%)).
Ja nodoklis tom?r nav ietur?ts un p?rskait?ts laik?, nodok?a maks?t?jam
j?palielina apliekamais ien?kums par attiec?g? maks?juma summu.
Ja nodok?a deklar?cijas netiek iesniegtas laik?
Ja nodok?a maks?t?js nav iesniedzis uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?ciju
noteiktaj? termi??, j?maks? soda nauda atkar?b? no nokav?juma ilguma:
. l?dz 15 dien?m — 0.1% no maks?jam?s nodok?a summas, bet nep?rsniedzot
Ls 50;
. no 16 l?dz 30 dien?m — 0.5% no maks?jam?s nodok?a summas, bet
nep?rsniedzot Ls 200;
. ilg?k par 30 dien?m — 1% no maks?jam?s nodok?a summas, bet
nep?rsniedzot Ls 500.
K??du labo?ana
Ja nodok?u maks?t?js atkl?j, ka pie??vis k??du un iesniedz labojumu agr?k
iesniegtai uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?cijai, kav?juma nauda
(procenti) b?s j?maks? gad?jum?, ja nodoklis samaks?ts nepiln? apjom?.
Kav?juma naudas (procentu) apr??in??ana tiek p?rtraukta, ja pamatpar?da
palielin?juma nauda un nokav?juma nauda kop? sasniedz nokav?t? maks?juma
apm?ru.
Uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?cij?s dr?kst izdar?t labojumus tikai par
trim iepriek??jiem gadiem.

1.6 Kad j?iesniedz deklar?cijas un kad j?maks? nodoklis.
Taks?cijas periods
Taks?cijas periods uz??mumu ien?kuma nodok?a m?r?iem atbilst uz??muma
finansu gadam. Nodok?a avansa iemaksas tiek veiktas reizi m?nes? vai
ceturksn?, bet gal?g?s korekcijas tiek izdar?tas finansu gada nosl?gum?.
Ikm?ne?a avansa maks?jumi
Uz??mumu ien?kuma nodok?a iemaksas parasti veic katru m?nesi, bet gal?g?s
korekcijas izdara, iesniedzot gada nodok?a deklar?ciju. M?ne?a uz??mumu
ien?kuma nodok?a maks?jums j?veic l?dz katra m?ne?a 15. datumam. Avansa
summu nosaka, pamatojoties uz nodok?a saist?bas apjomu iepriek??j? finansu
gad?. Jaundibin?tam uz??mumam nodok?a avansa maks?jumi ir br?vpr?t?gi
pirmajos 12 darb?bas m?ne?os.
Ceturk??a vai citas avansa iemaksas
Uz??mums var izv?l?ties veikt avansa iemaksas reizi ceturksn?, ja ikm?ne?a
avansa maks?jumi pirmstaks?cijas period? ir maz?ki par Ls 500. Ja uz??muma
darb?bai ir sezon?ls raksturs, Valsts ie??mumu dienests var noteikt cit?du
avansa iemaksu grafiku p?c maks?t?ja iesnieguma.
Nodok?a deklar?cijas iesnieg?anas termi??
Uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?cija j?iesniedz VID kop? ar gada p?rskatu
m?ne?a laik? p?c apstiprin??anas, bet ne v?l?k k? ?etrus m?ne?us
p?c p?rskata gada beig?m.
Nodok?a samaksas termi??
Uz??mumu ien?kuma nodoklis j?samaks? l5 dienu laik? p?c nodok?a
deklar?cijas iesnieg?anas.

2.Uz??muma ien?kuma nodok?a apr??ini.

Ir dots:
* pamatl?dzek?u gada vid?j? v?rt?ba uz 01.01.2002. gadu sast?d?ja
100.000 Ls;
* saimniec?bas taks?cijas period? sa?emto subs?diju apjoms
2.000 Ls;
* dabas resursu nodok?a maks?jumu summa taks?cijas period? 3.000
Ls.

1. vajag apr??in?t pamatl?dzek?u sadal?jumu pa kategorij?m.
. 1.kategorijai 100.000*30%=30.000 Ls
. 2.kategorijai 100.000*10%=10.000 Ls
. 3.kategorijai 100.000*20%=20.000 Ls
. 4.kategorijai 100.000*40%=40.000 Ls

2.vajag apr??in?t nolietojumu katrai kategorijai pusgadam.
Nolietojums j?r??ina pa ceturk??iem.
Nolietojumu 1-j?m ceturksnim var apr??in?t sekojo?i:
. apr??in?t izlietojumu finansu gr?matved?bas vajadz?b?m;
. sa?emto rezult?tu izdal?t ar 4;
. apr??in?t nolietojumu divk?r?? apm?r?, kas b?s nolietojums uz??mumu
ien?kuma nodok?a apr??in??anai un izdal?t ar 4.

Nolietojums 1.ceturksnim.

1. kategorija.
30.000*5%=1.500 Ls, kur 5%- nolietojuma likme 1.kategorijai
1.500/4=375 Ls
(30.000-375)*5%2=29.625*2*0,05=2.963 Ls, kur 5%*2 — nolietojuma likme
1.kategorijai divk?r?a apm?r?
2.963/4=741 Ls
741 Ls- 1.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim.

2. kategorija.
10.000*10%=1.000 Ls, kur 10%- nolietojuma likme 2.kategorijai
1.000/4=250 Ls
(10.000-250)*10%*2=1.950 Ls, kur 10%*2 — nolietojuma likme 2.kategorijai
divk?r?a apm?r?
1950/4=488 Ls
488 Ls- 2.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim

3. kategorija.
20.000*35%=7.000 Ls, kur 35%- nolietojuma likme 3.kategorijai
7.000/4=1.750 Ls
(20.000-1.750)*35%*2=12.775 Ls, kur 35%*2 — nolietojuma likme 3.kategorijai
divk?r?a apm?r?
12.775/4=3.194 Ls
3.194 Ls- 3.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim

4. kategorija.
40.000*20%=8.000 Ls, kur 20%- nolietojuma likme 4.kategorijai
8000/4=2.000 Ls
(40.000-2.000)*20%*2=15.200 Ls, kur 20%*2- nolietojuma likme 4.kategorijai
divk?r?a apm?r?
15.200/4=3.800 Ls
3.800 Ls- 4.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim

?1=741 Ls+488 Ls+3.194 Ls+3.800 Ls=8.222 Ls, kur ?1-nolietojumam
1.ceturksnim.

Nolietojums 2.ceturksnim.

1. kategorija.
30.000-375=29.625 Ls
(29.625*5%)/4=370 Ls
(29.625-370)*5%*2=2.925 Ls
2.925/4=731 Ls
2. kategorija.
10.000-250=9.750 Ls
(9.750*10%)/4=244 Ls
(9.750-244)*10%*2=1.901 Ls
1901/4=475 Ls
3. kategorija.
20.000-1.750=18.250 Ls
(18.250*35%)/4=1.597 Ls
(18.250-1.597)*35%*2=11.657 Ls
11.657/4=2.914 Ls
4. kategorija.
40.000-2000=38.000 Ls
(38.000*20%)/4=1.900 Ls
(38.000-1900)*20%*2=14.440 Ls
14.440/4=3610 Ls

?2=731 Ls+475 Ls+2.914 Ls+3610 Ls=7730 Ls, kur ?2-nolietojumam
2.ceturksnim.

Pamatl?dzek?u nolietojuma summa pusgadam= ?1+ ?2
Pamatl?dzek?u nolietojuma summa pusgadam=8.222 Ls+7.730 Ls=15.952 Ls

Ra?o?anas izmaksas ar pamatl?dzek?u nolietojuma summu=20.000
Ls+15.952=35.952 Ls, kur 20.000 Ls- ra?o?anas izmaksas bez pamatl?dzek?u
nolietojuma summas.

3.j?apr??ina nekustama ?pa?uma nodoklis.
Ir zin?ms, ka zemnieku saimniec?ba, kura aiz?em 14 ha zemes, atrodas
Bauskas rajona Vecumnieku pagast?. ?eit zemes vid?ja kadastr?l? v?rt?ba ir
133 Ls par 1 ha.
Tad:
Nekustam? ?pa?uma apliekama v?rt?ba= zemes kadastr?l? v?rt?ba uzdevum?
dotais koeficients14 ha
Nekustam? ?pa?uma apliekama v?rt?ba=133 Ls*1,02*14 ha=1.899 Ls
Nekustam? ?pa?uma nodok?a likme ir 1,5 5 gad?. Tad ?? zemnieku saimniec?ba
maksa par gadu:
1.899 Ls*1,5%=28 Ls gad?.
Bet uzdevuma bija pras?ts apr??in?t par pusgadu, tad:
28/2=14 Ls pusgad?
T? k? par katru zemes hekt?ru ir atlaide 10 Ls, tad dot? saimniec?ba sa?em
atpaka? naudu, kura ir vienota ar:
14 ha*10 Ls=140 Ls, kur 140 Ls- atlaide gadam
bet atlaide pusgadam:
140 Ls/2=70 Ls
atlaidi vajag atskait?t no izmaks?m pirms nodok?a maks??anas.

4.visas izmaksas apr??in??ana.
visas izmaksas=35.952 Ls-2.000 Ls+3.000 Ls-70 Ls+14 Ls=36.896 Ls, kur
35.952 Ls- ra?o?anas izmaksas ar pamatl?dzek?u nolietojuma summu;
2.000 Ls- subs?dijas apjoms;
3.000 Ls- dabas resursu nodoklis;
70 Ls- atlaida par zemi;
14 Ls- nekustam? ?pa?uma nodoklis.

5.apr??inat
ien?kums- visas izmaksas= 70.000 Ls-36.896 Ls= 33.104 Ls.

6.apr??inat uz??muma ien?kuma nodokli.
T? k? uz??mumu ien?kuma nodok?a likme no 2002.gada 1.janv?ra l?dz 2002.
1.janv?rim ir 22%.
Uz??mumu ien?kuma nodoklis= 33.104*22%=7.283 Ls

7.apr??in?t zemnieku saimniec?bas g?ta ien?kuma apjomu.
Ien?kuma apjoms= 70.000 Ls- visas izmaksas- uz??mumu ien?kuma nodoklis
Ien?kuma apjoms= 70.000 Ls-36.896 Ls- 7.283 Ls= 25.821 Ls
Secin?jums.

1.Izmai?as likum? “Par uz??mumu ien?kuma nodokli” ar? nav pozit?vas visiem,
jo likum? paredzam?s atlaides uz??mumiem, kas ra?o augst?s tehnolo?ijas
produktus, b?s sp?k? l?dz 2004.gadam un ien?kuma nodoklis tiks maks?ts
l?dz?in?j? – 25% apm?r?. Ar? mazo un vid?jo uz??mumu nodok?a atlaides b?s
piem?rotas tikai l?dz tas sasniegs 15% 2004.gad?. Lai veicin?tu MVU sektora
att?st?bu ar? t?l?k, b?tu labi turpm?k saglab?t ??s atlaides .
2. Latvijas nodok?u politika ir v?rsta uz tie?o nodok?u sloga samazin??anu,
pie kuram ir uz??mumu ien?kuma nodoklis.
3. L?dz pat 1998. gadam nodok?u nasta Latvij? past?v?gi pieauga, bet kop?
1998. gada visu laiku samazin?jusies. Ar? turpm?kajos gados pl?nota t?s
samazin??an?s. Bet tagad?j?s nodok?u nastas samazin??ana notiek ne tikai
iek?zemes kopprodukta pieauguma d??, bet ar? nodok?u politikas rezult?t?.
Pak?peniski tiek samazin?tas da?u nodok?u likmes, stimul?jot
uz??m?jdarb?bu, uzlabojot t?s vidi, un l?dztekus tam nodok?u maks?jumi
k??st viegl?ki.
Pozit?v?s tendences v?rojamas galvenok?rt sakar? ar uz??mumu ien?kuma
nodok?a likmes pak?penisku samazin??anos.
4. Anal?ti?i prognoz?, ka nodok?u samazin??ana sekm?s ekonomikas izaugsmi
eirozon? par 0,5 % gad?.
5.Fisk?l? politik? uz??mumu ien?kuma nodok?a jaut?jum? notiku?as svar?gas
p?rmai?as, kas pozit?vi ietekm?s priv?t? sektora att?st?bu.
6.Gandr?z vis? pasaul? ir tie?o nodok?u samazin??anas tendences. Galvenie
to samazin??anas iemesli ir pieaugo?? uz??m?jdarb?bas globaliz?cija un ?tri
att?sto??s tehnolo?ijas, kas to veicina. Kapit?la pieaugo?a mobilit?te liek
valst?m saglab?t konkur?tsp?j?gas nodok?u likmes, lai izvair?tos no biznesa
p?rvieto?anas uz cit?m valst?m, kur ir labv?l?g?ki apst?kli.
7. Tas neb?t nenoz?m?, ka zems nodoklis ir ar? maza nodok?u nasta. Lai
noteiktu to patieso lielumu, nodok?a likme da??d?s valst?s ir j?sal?dzina
ar? ar apliekamo b?zi. Un var izr?d?ties, ka lai nodro?in?tu nodok?u
ie??mumus, viena nodok?a samazin??ana var nov?st pie citu nodok?u
palielin??an?s. Citu v?r? ?emamu faktoru vid? j?min ar? netie?ie nodok?i,
iek??jo invest?ciju veicino?ie apst?k?i, k? ar? nodok?u likumdo?anas
sare???t?ba.

Izmantota literat?ra.

1. 995.g. 9.febr. LR Likums “Par uz??mumu ien?kuma nodokli” ar
groz?jumiem, kas pie?emti 22.11.2001. un public?ti Latvijas V?stnes?
07.12.2001.
2. Latvijas statistikas ikm?ne?a bi?etens. CSP – 2002(2).
3. A.Zvejnieks “Nodok?i un nodevas” M?c?bu gr?mata – R: RTU. – 1998.- 412
lpp.
4. Laikraksts Dienas Bizness 15.03.2002.
pielikums
Uz??mumu ien?kuma nodok?a sloga dinamika 1998.-2002. gados
|nodoklis |Slogs |Slogs |Slogs |Slogs |Slogs |
| |1998.gad? |1999.gad? |2000.gad|2001.gad|2002.gad? |
| | | |? |? | |
|UIN |2.6 % |2.4 % |1.7 % |2.1 % |1.8 % |

Uz??mumu ien?kuma nodok?a ie??mumi1998.-2002. gados
|nodoklis |1998.gad? |1999.gad? |2000.gad|2001.gad|2002.gad? |
| | | |? |? | |
|UIN |92,4 |92,2 |73,7 |98,4 |94,2 |
|(milj. Ls) | | | | | |

Добавить комментарий

Ваш e-mail не будет опубликован. Обязательные поля помечены *