Ventspils augstskolas

P?rvald?bas noda?as

II P3.1 studenta ?irta Po?ikova
refer?ts makroekonomok?

BEZDARBS

Saska?? ar starptautisk?s darba organiz?cijas standartiem valsts
iedz?vot?ji tiek iedal?ti ekonomiski akt?vajos un ekonomiski neakt?vajos.
Ekonomiski akt?vie iedz?vot?ji ir abu dzimumu personas, kas p?rskata
period? pied?v? savu darbu materi?lo v?rt?bu ra?o?anai vai pakalpojumu
snieg?anai. Tie ietver k? civilos ekonomiski akt?vos iedz?vot?jus, t? ar?
personas, kas dien armij?. Ekonomiski akt?vie iedz?vot?ji sast?v no
nodarbin?tajiem un nestr?d?jo?ajiem iedz?vot?jiem. Ekonomiski neakt?vie
iedz?vot?ji ir abu dzimumu personas neatkar?gi no vecuma, ieskaitot
personas, kas jaun?kas par darbsp?jas vecumu, kuras nevar pieskait?t ne pie
nodarbin?tajiem iedz?vot?jiem, ne ar? pie darba mekl?t?jiem (m?jsaimnieces,
nestr?d?jo?ie inval?di, m?c?bu un citu iest??u audz?k?i un studenti
darbsp?jas vecum?, kas nestr?d? un nemekl? darbu, nestr?d?jo?ie pension?ri
u.c.).
Tautsaimniec?b? nodarbin?to iedz?vot?ju skait? ietilpst sabiedriskaj?
sektor? (valsts iest?d?s un uz??mumos, sabiedriskaj?s un reli?iskaj?s
organiz?cij?s un to uz?emumos, uz??m?jsabiedr?b?s ar valsts kapit?la da?u
50% un vair?k) un priv?taj? sektor? (uz??m?jsabiedr?b?s ar valsts kapit?la
da?u l?dz 50%, visu veidu uz??m?jsabiedr?b?s bez valsts kapit?la da?as,
indvidu?lajos uz??mumos, ar? zemnieku saimniec?b?s, piem?jas un
personiskaj?s pal?gsaimniec?b?s, indvidu?laj? darb?) nodarbin?tie. To
skait? neietilpst m?c?bu iest??u audz?k?i darbsp?jas vecum?, kas m?c?s, bet
nestr?d? algotu darbu. Tautsaimniec?b? nodarbin?to iedz?vot?ju vid?jais
skaits tiek apr??in?ts, pamatojoties uz darbasp?ka izlases apsekojuma
rezult?tiem, uz??mumu p?rskatu datiem, k? ar? atsevi??u nozaru statistikas
inform?ciju.
Nodarbin?t?bas valsts dienest? re?istr?to nestr?d?jo?o skait? ietilpst
darbsp?jas vecuma personas, kas p?rskata period? bija bez darba, akt?vi
mekl?ja darbu un bija gatavas nekav?joties s?kt str?d?t. Saska?? ar
Latvijas Republikas likumu “Par nodarbin?t?bu” par bezdearbnieku atz?stams
darba sp?j?gs nestr?d?jo?s Latvijas Republikas pilsonis vai ?rvalstnieks
(bezvalstnieks), kur? sa??mis past?v?gas uztur??an?s at?auju vai kuram pas?
ir iedz?vot?ju re?istra atz?me ar personas kodu, ir darbsp?jas vecum?,
kuram nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s darba algas apm?r?, kur? neveic
uz??m?jdarb?bu, mekl? darbu un ir re?istr?ts Nodarbin?t?bas valsts dienest?
p?c pieraksta vietas un vismaz reizi m?nes? grie?as ?aj? dienest?. Starp?bu
starp nestr?d?jo?o un bezdarbnieku skaitu veido re?istr?tie nestr?d?jo?ie,
kuri nav ieguvu?i bezdarbnieka statusu vai kuri gaida l?mumu par
bezdarbnieka statusa pie??ir?anu.
Ilgsto?ais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas darbu nevar atrast ilg?k
nek? 12 m?ne?us.
Bezdarba l?menis – nodarbin?t?bas valsts dienest? re?istr?to un
bezdarbnieka statusu ieguvu?o ?patsvars ekonomiski akt?vo iedz?vot?ju
kopskait?, procentos.
Nestr?d?jo?ie darba mekl?t?ji ir visas t?s personas, kas vai nu bija
vai nebija re?istr?tas nodarbin?t?bas valsts dienest?, nekur nestr?d?ja un
nebija pagaidu promb?tn? no darba, akt?vi mekl?ja darbu un t? atra?anas
gadijum? bija gatavas str?d?t.
Kad nacion?lais ien?kums main?s, main?s ar? nodarbin?t?bas uun
bezdarba l?menis. Kop? otr? pasaules kara beig?m bezdarba l?menis
paaugstin?s.
Bezdarbu da?reiz m?ra k? personu skaitu, bet da?reiz to m?ra procentos
no visiem darbsp?j?gajiem. Katra persona, kas grib un ir sp?j?ga str?d?t,
bet nav sp?j?ga atrast darbu, tiek uzskat?ta par bezdarbnieku. Bet ne
vienm?r cilv?ki, kas nestr?d? ir ar? bezdarbnieki. Piem?ram, br?vpr?t?gu
bezdarbnieku k? bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Vi?? visp?r vai
ierobe?ot? laika posm? nav darba sp?ju pied?v?t?js darbasp?ka tirg?. ??
iemesla d?? “br?vpr?t?gie” izsl?dzami no to cilv?ku loka, kuri var?tu k??t
par potenci?lajiem bezdarbniekiem, kas ieskait?mi akt?vaj? darba armij?.
Nav t?das tirgus ekonomikas valsts, kur b?tu vien?gi uz??m?ji. Visur ir
darba dev?ji un darba ??m?ji, uz??m?ji un algotie darbinieki. P?d?jo ir
krietni vair?k.
Kas tad nestr?d? un darba sp?ku nepied?v??
1. Sievietes m?tes, kas nol?mu?as vismaz l?dz noteiktam vecumam b?rnus
audzin?t ?imen?.
2. Sievas, namam?tes, kuru v?ri sp?j ?imeni piln?gi nodro?in?t.
3. Rantj?, cilv?ki, kas nekur nestr?d?, neveic ar? p?rvaldes
funkcijas, bet it labi p?rtiek no noguld?jumu un par?dz?mju
procentiem, v?rtspap?ru dividend?m.
4. Zelta jaunatne, kas parazit? uz savu vec?ku ien?kumu r??ina.
5. Profesion?las m???k?s vai m???kie.
6. Ilgsto?i bezdarbnieki, kas zaud?ju?i ne tikai savu kvalifik?ciju,
bet ar? cer?bu un velmi no jauna k??t par darba ??m?jiem.
7. Hroniski alkoholi?i, narkom?ni, ubagi, visi tie, ko d?v? par
“skrandu prolet?rie?iem”, kas princip? nev?las str?d?t un pied?v?t
savu darbasp?ku darbasp?ju tirg?. Sest? un sept?t? grupa da?k?rt
sapl?st.
Bezdarba tipi.
Bezdarbu var klasific?t da??dos veidos. To var sagrup?t p?c cilv?ka
person?gaj?m ?pa??b?m, piem?ram, p?c vecuma, dzimuma, ieg?t?s izgl?t?bas
vai etnisk?s grupas. Bezdarbu var ar? apr??in?t ?emot v?r? ?eogr?fisko
izvietojumu, nodarbo?an?s, p?c bezdarba ilguma vai ar? p?c iemesliem, k?p?c
ir bezdarbnieks. Vienm?r nav iesp?jams pateikt, k?p?c tie?i k?da persona ir
bez darba, bet ir iesp?jams uzzin?t galveno iemeslu bezdarb?bai un sagrup?t
?os cilv?kus p?c bezdarba iemesliem.
Cikliskais bezdarbs
Cikliskais bezdarbs ir tad kad re?lais GDP ir zem potenci? GDP.
Ciklisko bezdarbu var m?r?t k? starp?bu starb nodarbin?taj?m person?m un
personu skaitu, kur?m vajadz?tu b?t nodarbin?tam pie potenci?l?s izlaides.
Kad nav cikliskais bezdarbs, neaizpild?to darba vietu daudzums ir vien?ds
ar bezdarbnieku skaitu. ?aj? situ?ciju, viss eso?ais bezdarbs ir
struktur?ls vai ar? frikcion?ls un bezdarba l?menis ir t?ds, kad re?lais
GDP ir vien?ds ar potenci?lo GDP.
Cilv?ki, kas ir cikliski bezdarbnieki, grib str?d?t pie eso?aj?m
alg?m, bet nav sp?j?gi atrast darbu.
Frikcion?lais bezdarbs.
Noz?m?gs avots frikcion?lajam bezdarbam ir jaunie cilv?ki, kuri
piebiedroj?s darba sp?kam un mekl? darbu. V?l viens avots ir cilv?ki, kuri
atst?j darbu. Da?i darbu atst?j, jo vi?i ir neapmierin?ti ar darba
apst?k?iem, bet da?i tiek atlaisti. Lai k?ds b?tu tam iemesls, vi?iem ir
j?mekl? jauns darbs, kas pa?em ar? laiku. Personas, kas ir bezdarbnieki
mekl?jot darbu ir frikcion?li bezdarbnieki. Norm?ls darba apgroz?jums
izraisa frikcion?lo bezdarbu pat tad, kad ekonomika atrodas potenci?l?s
izlaides punkt?.
Struktur?lais bezdarbs.
Struktur?l? kori???ana ekonomik? var izrais?t bezdarbu, kad pre?u
piepras?juma modelis main?s, tad ar? main?s darba piepras?juma modelis.
??du bezdarbu var?tu defin?t k? nesaska?ot?bu starp darba sp?ka strukt?ru
un darba piepras?jumu.
Piespiedu bezdarba veidi.
Piev?r?oties piespiedu bezdarba veidiem, j??em v?r?, ka runa ir par
t?du bezdarbu, kad darba dev?js, vadoties p?c saviem apsv?rumiem,
galvenok?rt ekonomiskiem, atbr?vo darba ??m?ju no turpm?ko pien?kumu
izpildes.
1. ?im raksturojumam atbilst tehnolo?iskais bezdarbs. Jaunas tehnikas,
tehnolo?ijas un organiz?cijas ievie?ana padara noteiktu str?dnieku skaitu
lieku. Vec? kvalifik?cija var neatbilst jaun?m pras?b?m, bet darbinieku
p?rkvalifik?cija vienm?r nav iesp?jama.
2. Strukt?ras bezdarbs. Nobriedu?as izmai?as ra?o?anas un pakalpojumu
strukt?r? var b?t avots l?dz?in?j? darba masveidu zaud??anai. Izmai?as
Anglijas un citu valstu kurin?m? bilanc? noveda pie daudzu ?ahtu
sl?g?anas. Bezdarbnieku skaitu papildin?ja ne tikai og?ra?i, bet ar?
visas og?u nozares ra?o?anas un soci?l?s infrastrukt?ras darbinieki.
Visai dzi?u strukt?ras kr?zi p?rdz?vo Latvija. Nozares, uz??mumi, kas
iepriek??j? gada desmit? apkalpoja PSRS tautsaimniec?bas kompleksu, zaud?ja
savu ekonomisko noz?mi, pirc?jus un pas?t?t?jus. Liel?k? da?a uz??mumu
nebija konkur?tsp?j?gi ne viet?j?, ne Austrumu, ne Rietumu tirg?. Uz??mumi
apst?j?s, darbinieki palika bez darba.
3. Cikliskais bezdarbs, kas izpau??s darba ??m?ja masveida atlai?an?.
4. Bezdarbs, kas saist?s ar ?r?j?s konkurences rezult?tu gan eksporta, gan
importa jom?
5. Frikcijas bezdarbs var ieilgt, darba ??m?js neatkar?gi no akt?viem
mekl?jumiem jaunu darba vietu var neatrast. S?kotn?ji br?vpr?t?gais
frikcijas bezdarbs var p?rv?rsties piespiedu bezdarb?.
6. Da??jais bezdarbs, kad darba ??m?js str?d? nepilnu darba dienu vai
ned??u. ?? bezdarba forma var b?t gan br?vpr?t?ga, gan piespiedu
7. Sl?ptais bezdarbs. ?? forma ?odien izplat?ta Latvij?, kad faktiski
nestr?d?jo?ie uz??mumi atlai? str?dniekus ilgsto?? atva?in?jum? vai ar?
juridiski no darba neatbr?vo, bet nemaks? ne algu darba ??m?jam, ne
soci?lo nodokli bud?etam
8. Pavisam ?patn?ja forma ir agr?rais bezdarbs. Runa ir par ?imen?m, kuru
?pa?um? ir neliels zemes gabals un kuri to apsaimnieko. Bet visiem
?imenes locek?iem b?t?b? naudas nav.
ASV nodarbin?t?bas l?menis ir paugstin?jies ?oti strauji. Piem?ram
1958. gad? 68 miljonu amerik??u bija nodarbin?ti. Bet 1998. gad?
nodarbin?to bija mazliet zem 130 miljoniem. Iemesli tam ir augo?ais
iedz?vot?ju skaits valst?, ar? sievietes s?k vair?k str?d?t, tas ir
pied?v?juma pus?. Piepras?juma pus?, rod?s ar? daudz jaunas darba vietas.
Protams, sektoros, kas nedod nek?du labumu, darba vietas paz?d, bet toties
rod?s ar? daudzas jaunas darba vietas. Pat stabil?s nozar?s daudzas firmas
paz?d un ar? daudzi jauni uz??mumi tiek dibin?ti. Neto palielin?jums
nodarbin?t?b? ir starp?ba starp vis?m zaud?taj?m darba viet?m un
darbaviet?m, kas ir n?ku?as kl?t.
Izmai?as bezdarb?
Asto?desmito gadu s?kum? bezdarba l?menis bija ?oti augsts. ?is
l?menis bija nemain?gi augsts daudz?s att?st?t?s valst?s un s?ka kristies
tikai dek?des otr? pus?, bet ar? ?oti l?ni.
Ir divi bezdarba izmaksu veidi. Pirmais ir zaud?jumi izlaid?, tas ir
ja bezdarbnieks grib un ir sp?j?gs str?d?t, bet nevar atrast darbu, t?tad
vi?? ir resurss, kas netiek izmantots un izlaide, kas nav sara?ota ir
zaud?ta. Un otrais ir zaud?jumi, ko bezdarbnieki nodara valstij, tas ir
bezdarbnieki sa?em pabalstus par neko nedar??anu un tas nes zaud?jumus
valstij.
Darba tirgus pl?smas.
M?s zinam, ka daudzas darba vietas tiek likvid?tas katru gadu, bet to
viet? rod?s ar? daudzas jaunas darba vietas un rod?s jaunas firmas, kuras
ar? pied?v? jaunas darba vietas. Parasti darba tirg? skat?s uz kop?j?s
nodarbin?t?bas un bezdarba ainu, ret?k nek? uz darba vietu izn?cin??anu un
jaunu darba vietu rad??anu. Tas ?oti bie?i var novest pie nepareiziem
secin?jumiem.
Piem?ram, 1996. gada decembr? bezdarba l?menis ASV bija 5.3 procenti,
bet 1997. gada decembr? bija 4.7 procenti. ?i izmai?a par?da, ka
nodarbin?t?bas l?menis palielin?j?s par 2.9 miljoniem, bet taj? pat laik?
darba sp?ks palielin?j?s par 2.1 milijonu cilv?ku. T?tad ?sten?ba bezdarba
l?menis ?sten?b? pazemin?j?s par 800,000. Tas par?da, ka b?tu k??daini
uzskat?t, ka bezdarba l?menis pazemin?j?s par se??m desmitda??m no
procenta. 1997. gad? katru m?nesi vid?ji 4 miljoni bezdarbnieki atrada
darbu. Taj? pa?? laik? tikai mazliet vair?k nek? 3.9 miljoni k?uva par
bezdarbniekiem. Un gada laik? ?i starp?ba pan?ca, ka bezdarbs samazin?j?s
par 800.000.
Minim?l? darba alga un bezdarbs.
Arodbiedr?bas parasti akt?vi c?n?s par minim?l?s darba algas
noteik?anu un t?s palielin??anu, bet monet?risma teorijas censo?i v?r?as
pret minim?l?s algas deklar??anu. Iebildumi ir divi: pirmk?rt, darba algas
l?menis p?c darba dev?ja un darba ??m?ja br?vas vieno?an?s. T?s pamats –
darbasp?k? pied?v?juma un piepras?juma sam?rs, t?tad tirgus meh?nisms bez
adminstrat?v?m stut?m; otrk?rt, minim?l? darba alga palielima bezdarbu.
Pier?d?jums ??dai t?zei balst?s uz atzi?u, ka augst?ka darba alga samazina
piepras?jumu p?c darbarok?m, t?tad veicina bezdarba pieaugumu, augst?ku
bezdarba normu. Izvirz?s jaut?jums, k?p?c daudz?s att?st?t?s tirgus
ekonomikas valst?s arodbiedr?bas bezdarba mazin??anas nol?k? neizvirza
pras?bu atcelt adminstrat?vi noteikto minim?lo darba algu?
?in? probl?m? arodbiedr?bas saduras ar dilemmu: augst?ka darba alga
vai liel?ks bezdarbs. Jaut?jums skat?ms kompleksi. Minim?l? darba alga ir
visas algu sist?mas l?me?a pamatu pamats. No ?? minim?l? lieluma atkar?gs
daudzu darba ??m?ju izpe??as lielums.
Bezedarba sekas
Bezdarbs visupirms noz?m?, ka netiek piln?b? izmantots, da??ji paliek
d?k? “cilv?ciskais kapit?ls”, viens no akt?viem ra?o?anas resursiem.
T?d?j?di re?lais kopprodukts ir maz?ks par potenci?lo, kas samazina
iedz?vot?ju pat?ri?a un uz??m?jiem invest?cijas iesp?jas. Past?vot
ilgsto?am bezdarbam, tiek zaud?tas darba iema?as un kvalifik?cija. Rodas
neatgriezeniski tautsaimnieciski zaud?jumi lielos apm?ros.
Visliel?kais ciet?js ir pats bezdarbnieks, vi?a ?imene. Diendien? no
r?ta celties ar apzi?u, ka tev nav j?iet darb?, ka tavas darba iema?as,
zin??anas, kvalifik?cija nav sabiedr?bai vajadz?gas, tas mor?li nospie?
cilv?ku, negat?vi iespaido bezdarbnieka psihi, gaisotni ?imen?. Nemit?gi
moka jaut?jums, “ko diena n?kam? mums sola”, nezi?a, kad bezdarbs beigsies.
Rodas probl?mas ar b?rnu maksas izgl?to?anu. T? ir realit?te, ka tirgus
ekonomikas apst?k?os cilv?ki visvair?k baid?s no bezdarba mor?lu apst?k?u
d??.
Centr?l?s statistikas p?rvaldes dati liecina, ka l?dz 1999.gada
1.oktobrim valst? re?istr?ti 116,7 t?kst. akt?vi darba mekl?t?ji (1999.g.
1.septembr? – 120,0 t?kst.). Par bezdarbniekiem atz?ti 114,3 t?kst.
cilv?ku, jeb 9,5% no ekonomiski akt?vajiem iedz?vot?jiem (1999.g.
1.septembr? — attiec?gi 117,6 t?kst. un 9,8%). 1998.gada 1.oktobr? valst?
re?istr?ti 97,1 t?kst. akt?vi darba mekl?t?ji, bet par bezdarbniekiem
atz?ti 92,9 t?kst.

Joproj?m vair?k nek? puse no bezdarbnieku kop?j? skaita (58%) ir sievietes.
Ilg?k nek? gadu darbu nevar?ja atrast 31,4 t?kst. cilv?ku (1998.gada
1.oktobr? – 29,1 t?kst.). Sal?dzinot ar 1999.gada 1.janv?ri ilgsto?o
bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 2,1 t?kst. cilv?ku.

1999.gada janv?r? bezdarbnieka statuss tika pie??irts 10,7 t?kst. cilv?ku,
febru?r? – 10,5 t?kst., mart? – 11,7 t?kst., apr?l? – 10,0 t?kst., maij? –
9,0 t?kst., j?nij? – 9,1 t?kst., j?lij? – 9,4 t?kst., august? – 8,8 t?kst.,
septembr? –9,2t?kst.

Bezdarbnieka statusu septembr? zaud?ju?i 12,7 t?kst. cilv?ku, no tiem 38,1%
atradu?i darbu pa?i vai ar Nodarbin?t?bas valsts dienesta pal?dz?bu, bet
55,4% to zaud?ju?i, jo nepild?ja likumdo?an? paredz?tos bezdarbnieka
pien?kumus.

Visaugst?kais bezdarba l?menis 1999.gada 1.oktobr? bija ??dos valsts
rajonos: R?zeknes rajon? – 29,0%, Balvu – 23,6%, Kr?slavas – 23,4%, Prei?u
– 22,7%, Daugavpils – 20,8%, Ludzas – 19,8%, Liep?jas 14,8%, J?kabpils –
14,5%. T?pat k? iepriek? ar? 1999.gada 1.oktobr? vair?k nek? puse
bezdarbnieku (53%) bija vecum? no 30 l?dz 50 gadiem, bet gandr?z katrs
sept?tais bezdarbnieks (15%) bija jaunietis l?dz 25 gadiem. Tikai 8%
bezdarbnieku nav iepriek??j?s darba pieredzes. Bezdarbnieku sadal?jums pa
profesij?m liecina, ka visvair?k re?istr?to bezdarbnieku ir vienk?r?o
profesiju p?rst?vji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalific?tus darbus
karjeros, b?vniec?b?, lauksaimniec?b?, medniec?b?, zvejniec?b?, r?pniec?b?
un citur — 29,2 t?kst. cilv?ku jeb 26% no kopskaita. Savuk?rt vismaz?k
bezdarbs sk?ris augst?kas kvalifik?cijas profesiju grupu – likumdev?jus,
valsts amatpersonas un vad?t?jus – to skaits ir tikai 3,2 t?kst. cilv?ku,
kas veido 3% no bezdarbnieku kopskaita. B?tiski nav main?jies bezdarbnieku
sadal?jums p?c izgl?t?bas l?me?a – tikai 7% bezdarbnieku ir augst?k?
izgl?t?ba. Visvair?k bezdarbnieku — 31% ir ar vid?jo visp?r?jo izgl?t?bu,
bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizgl?t?bu — 23%. Tas liecina, ka augst?ko
izgl?t?bu ieguvu?ie sp?j lab?k orient?ties situ?cij? un var viegl?k atrast
darbu. 1999.gada 3.ceturksn? ar Nodarbin?t?bas valsts dienesta nor?kojumu
uz profesion?lo apm?c?bu vai p?rkvalific??anos bija nos?t?ti 0,4 t?kst.
cilv?ku, bet algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaist?ti 3,4 t?kst.
cilv?ku.

Valsts soci?l?s apdro?in??anas fonda inform?cija liecina, ka 1999.gada
septembr? ties?bas sa?emt bezdarbnieka pabalstu bija 48,1 t?kst. cilv?ku
jeb 41% no bezdarbnieku kopskaita. 1999.gada septembr? bezdarbniekiem
pie??irti izmaksai pabalsti kopum? par 2,30 milj. latu jeb vid?ji vienam
bezdarbniekam — Ls 47,81.
BEIGAS

Izmantot? literat?ra: Georgs Libermanis “Makroekonomikas teorija un
Latvijas att?st?bas probl?mas II”
Centr?l? Statistikas Biroja dati